Izstrādāts Baznīcas pārvaldē
“Pieņemts”:
Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas ārpus Latvijas Zviedrijas apgabala 74.Sinodē
2019.gada 16. martā
LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS ĀRPUS LATVIJAS ZVIEDRIJAS APGABALA DARBĪBAS NOTEIKUMI
I IEVADA NOSACĪJUMI
1. Vispārēji noteikumi
1.1. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas Zviedrijas apgabala Darbības noteikumi (turpmāk – Noteikumi) reglamentē Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas Zviedrijas apgabala (turpmāk – LELBĀL Zviedrijas apgabals) darbību.
1.2. Zviedrijā esošās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas draudzes, kas darbojas Noteikumu II sadaļā noteiktajā kārtībā, veido LELBĀL Zviedrijas apgabalu.
1.3. LELBĀL Zviedrijas apgabala augstākā iestāde ir Apvienotā draudžu mācītāju un delegātu kopsapulce jeb sinode (turpmāk – Sinode), kuras izpildorgāns ir LELBĀL Zviedrijas apgabala Baznīcas pārvalde (turpmāk – Baznīcas pārvalde).
1.4. LELBĀL Zviedrijas apgabals ir pakļauts Zviedrijas Karalistes jurisdikcijai. Tas savas darbības pamatā piemēro Zviedrijas Karalistes likumu, LELBĀL Zviedrijas apgabala Baznīcas pārvaldes statūtus un Noteikumus.
1.5. LELBĀL Zviedrijas apgabals atzīst 1928.gada Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Satversmes pamata principus. Savā darbībā tas ievēro Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas Darbības noteikumus (turpmāk – LELBĀL Darbības noteikumi).
1.6. Visu Noteikumos norādīto amatu izpildītāji var būt gan sieviešu, gan vīriešu dzimuma.
1.7. LELBĀL Zviedrijas apgabals savu darbību pamatā ved latviešu valodā.
II DRAUDZES
2. Draudzes un to darbība
2.1. Draudzes uzdevums ir rūpēties par Dieva vārda sludināšanu un Svētā vakarēdiena izdalīšanu, jaunu draudzes locekļu sagatavošanu iesvētībām un draudzes locekļu kristīgās dzīves veidošanu un stiprināšanu.
2.2. Ikviena draudze saistās ar kādu pašas izvēlētu un Baznīcas pārvaldes apstiprinātu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (turpmāk – LELBĀL) ordinētu mācītāju, kurš ir atbildīgs par draudzes garīgo aprūpi. Draudzes gādā par savas baznīcas vajadzībām, kā arī piedalās diakonijas (palīdzības) darbā. Šādā nolūkā draudzes var saistīties arī ar pašas izvēlētu un Baznīcas pārvaldes apstiprinātu LELBĀL ordinētu diakonu, kurš kalpo draudzes mācītāja vai apgabala prāvesta uzraudzībā un saskaņā ar viņa norādījumiem. Ja tiek izraudzīts mācītāja vai diakona amata kandidāts un tas nav LELBĀL ordinēts mācītājs vai diakons, ordinācijas jautājums risināms LELBĀL Darbības noteikumu 9. nodaļas noteiktajā kārtībā.
2.3. Draudzes minimālais locekļu skaits ir 20. Pamatojoties uz attiecīgās draudzes priekšnieka motivētu lūgumu vai Noteikumu 2.4. punktā norādīto dibināšanas sapulces lēmumu, Baznīcas pārvalde var atļaut draudzes arī ar mazāku locekļu skaitu.
2.4. Ikvienu draudzi izveido ar draudzes dibināšanas sapulces lēmumu. Protokolu kopā ar lūgumu uzņemt jaunizveidojušos draudzi LELBĀL Zviedrijas apgabala sastāvā iesniedz Baznīcas pārvaldei. Pastāvošās draudzes drīkst dalīt vai savienot, ja draudzes pilnsapulce tā nolēmusi, bet savienošanas gadījumā attiecīgo draudžu pilnsapulces tā nolēmušas, un Baznīcas pārvalde devusi savu piekrišanu.
2.5. Draudzes locekļi ir draudzē reģistrētās personas. Bērni pieder pie vecāku draudzes. Ievērojot Zviedrijas Karalistes likumu, bērni, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, paši kļūst par draudzes locekļiem vai izstājas no tās.
2.6. Pie draudzes var piederēt un draudzes darbā un administrācijā iesaistīties personas, kuras nav reģistrētas kā draudzes locekļi, bet kuras atbalsta draudzi.
2.7. Draudzes savas darbības nodrošināšanai ir tiesīgas iekasēt no draudzes locekļiem draudzes nodevu, kā arī saņemt citu atbalstu tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar Noteikumiem.
3. Draudzes locekļu pienākumi un tiesības
3.1. Draudzes locekļu pienākums ir vest kristīgu dzīvi un atbalstīt draudzes darbu, cita starpā maksājot draudzes nodevu draudzes noteiktajā kārtībā.
3.2. Draudzes locekļiem ir tiesības:
3.2.1. savās garīgās vajadzībās vērsties pie draudzes mācītāja vai viņa vietas izpildītāja;
3.2.2. slimības, trūkuma un nespēka gadījumā saņemt laicīgu pabalstu, ciktāl draudzes līdzekļi to atļauj;
3.2.3. piedalīties visās draudzes sapulcēs, vēlēt un tikt ievēlētiem baznīcas amatos;
3.2.4. sūtīt savus bērnus draudzes apmācībās vai garīgās nodarbībās;
3.2.5. lietot draudzes garīgās literatūras krājumu, draudzes telpas un draudzes kapsētu.
3.3. Ar draudzes locekļiem, kuri rīkojas klaji pretēji kristīgām vērtībām, draudzes mācītājs ved pārrunas un lemj par turpmāko rīcību atbilstoši LELBĀL Darbības noteikumiem.
4. Draudžu pārvaldības pamata noteikumi
4.1. Katra draudze ir atsevišķa juridiska vienība, kurai ir savi statūti. Katra draudze savas lietas ved patstāvīgi. Ar trešajām personām jautājumos, kas skar LELBĀL Zviedrijas apgabalu, draudžu vārdā rīkojas Baznīcas pārvalde.
4.2. Draudzes un draudzes valdes darbību regulē šie Noteikumi, bet, ja tiek izstrādāti atsevišķi noteikumi, tie veidojami, balstoties uz Noteikumiem, un tos apstiprina LELBĀL Zviedrijas apgabala prāvests.
4.3. Draudzes pārvalda tās pilnsapulce, kuras izpildorgāns ir valde.
4.4. Draudzēm var būt padomes, kurām ir konsultatīvs uzdevums. Par padomes sastāvu un darba kārtību lemj katra draudze atsevišķi.
4.5. Pilnsapulci sasauc vienu reizi gadā draudzes valde, izziņojot to draudzes locekļiem vismaz 2 nedēļas iepriekš un vienlaikus ar to darot pieejamu pilnsapulces dienaskārtību.
4.6. Katra pilnsapulce, kas sasaukta 4.5. punktā norādītajā kārībā, ir pilntiesīga pie jebkura ieradušos locekļu skaita. Katram reģistrētam draudzes loceklim ir balsstiesības pilnsapulcē (sk. Noteikumu 6.7.punktu).
4.7. Pilnsapulci vada pilnsapulces ievēlēts sapulces vadītājs, protokolē ievelēts sekretārs un balsis saskaita divi ievēlēti balsu skaitītāji, bet protokolu paraksta ievēlēts protokola parakstītājs. Nepieciešamības gadījumā viens cilvēks drīkst izpildīt vairāk kā vienu uzdevumu.
4.8. Pilnsapulces uzdevums ir:
4.8.1. grozīt, papildināt un apstiprināt draudzes valdes sagatavoto pilnsapulces dienas kārtību;
4.8.2. saskaņā ar revīzijas komisijas ziņojumu pieņemt vai noraidīt draudzes valdes sastādīto gada pārskatu, un budžetu nākamajam darbības gadam;
4.8.3. ievēlēt uz diviem darbības gadiem draudzes valdi, revīzijas komisiju, aizvietotājus, kā arī pārstāvjus Sinodē un aizvietotājus tiem, ja ievēlētie pārstāvji nevar piedalīties Sinodē;
4.8.4. lemt par vēlēto amatu vietas izpildītājiem (turpmāk – vietas izpildītāji);
4.8.5. rosināt Baznīcas pārvaldei aicināt konkrētus Sinodes viesus;
4.8.6. izraudzīt un ievēlēt draudzes mācītāju no valdes ierosinātiem LELBĀL ordinētiem mācītāja amata kandidātiem, kā arī nodot attiecīgo lēmumu apstiprināšanai Baznīcas pārvaldei;
4.8.7. izraudzīt diakonu un nodot attiecīgo lēmumu apstiprināšanai Baznīcas pārvaldei;
4.8.8. veikt citas tās kompetencē esošas darbības.
4.9. Pilnsapulces lēmumu personas, kuras tas tieši un individuāli skar, var apstrīdēt, Baznīcas pārvaldei viena mēneša laikā no lēmuma pasludināšanas, bet tās lēmumi ir pārsūdzami attiecīgā Sinodei, kuras lēmums ir galīgs.
4.10. Pilnsapulce ir protokolējama, un tās protokola apliecināta kopija pēc parakstīšanas ir nekavējoties nosūtāms Baznīcas pārvaldei, bet oriģināls nododams valdei vai, ja attiecīgajā gadā notikušas vēlēšanas, jaunievēlētai valdei.
5. Draudzes valdes un revīzijas komisijas vēlēšanas
5.1. Draudzes vēlēšanas notiek katru otro gadu, izņemot, ja attiecīgā draudze pilnsapulcē nolemj citādāk, bet ne retāk kā reizi četros gados.
5.2. Draudzes amatos var ievēlēt iesvētītos draudzes locekļus, kuri pilda savus draudzes locekļa pienākumus. Nepieciešamības gadījumā drīkst lemt par draudzes atbalstītājiem kā attiecīgā vēlētā amata vietas pienākumu izpildītājiem.
5.3. Draudzes valde sastāv no draudzes valdes priekšnieka un vismaz viena locekļa vai to vietas izpildītājiem, bet revīzijas komisija sastāv no vismaz diviem locekļiem vai to vietas izpildītājiem.
5.4. Draudzes valde tiek ievēlēta tiešās un aizklātās vēlēšanās, balsojot atsevišķi par priekšnieku, locekļiem un aizvietotājiem vai lemjot par attiecīgo amatu vietu izpildītājiem.
5.5. Draudzes revīzijas komisija tiek ievēlēta tiešās un aizklātās vēlēšanās, balsojot atsevišķi par komisijas locekļiem un aizvietotājiem vai lemjot par attiecīgo amata vietu izpildītājiem.
5.6. Pēc draudzes valdes priekšnieka ierosinājuma ievēlētā valde sadala savstarpēji šādus amatus:
5.6.1. draudzes priekšnieka vietnieks;
5.6.2. sekretārs;
5.6.3. kasieris;
5.6.4. viens vai vairāki valdes locekļi.
5.7. Nepieciešamības gadījumā viena persona var izpildīt vairāk nekā vienu amatu.
5.8. Revīzijas komisija, savstarpēji vienojoties, sadala priekšnieka, sekretāra un, ja nepieciešams, locekļa amatus.
5.9. Gadījumā, ja amata vietu izpilda vietas izpildītājs, attiecīgajam amatam pievienojama norāde “vietas izpildītājs”.
6. Lēmumu pieņemšana un balsošanas kārtība pilnsapulcē
6.1. Pilnsapulcē lēmumi tiek pieņemti, balsojot tiešā un atklātā balsojumā, izņemot vēlēšanas un lēmumus personīgās lietās, kā arī, ja to pieprasa 1/3 no pilnsapulces balsstiesīgajiem.
6.2. Pilnsapulcē balsstiesības ir draudzes mācītājam, diakonam un tiem draudzes locekļiem, kuri atbilst Noteikumu 5.2.prasībām.
6.3. Katram balsstiesīgajam ir tiesības piedalīties balsojumā vai vēlēšanās, balsojot par vai pret, vai atturēties no tā. Atturēšanās notiek, nepiedaloties balsojumā vai piedaloties tajā, bet nenorādot savu gribu. Neskaidri balsošanas biļeteni (ja tādu par neskaidru atzīst vismaz ½ no balsstiesīgajiem locekļiem) atzīstami par nederīgiem.
6.4. Lēmumi pieņemami ar vienkāršo vairākumu. Vienkāršais vairākums ir lēmums, par kuru nodotas visvairāk balsis. Ja ir iespējams balsot “par”, “pret”, vai atturēties no balsojuma, tad ar vienkāršo vairākumu tiek pieņemts tas lēmums, par kuru nodots vairāk balsis, neskatoties uz to, vai par to ir balsojis vairākums no nobalsojušiem.
6.5. Līdzīga balsojuma gadījumā lemšanai nodotais jautājums ir vēlreiz pārrunājams un nododams otrreizējai balsošanai. Ja arī otrajā balsošanas reizē vienkāršais vairākums nav sasniegts, balsojumu izšķir sapulces vadītāja balss.
6.6. Vēlēšanas ir uzskatāmas par notikušām, ja vairāk nekā puse balsstiesīgo klātesošo piedalās vēlēšanās. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri iegūst lielāko balsu skaitu. Ja vēlēšanās nepiedalās vairāk nekā puse balsstiesīgo klātesošo, tiek organizētas pārrunas un atkārtota balsošana, bet, ja arī otrreizējā vairākums netiek sasniegts, tad vēlēšanas organizē, ievērojot vienkāršā vairākuma principu (sk. Noteikumu 6.3.punktu). Nepieciešamības gadījumā attiecīgajā pilnsapulcē var organizēt atkārtotas vēlēšanas.
6.7. Lēmumu pieņemšanā un vēlēšanās balsstiesīgie locekļi piedalās personīgi. Balsstiesības nav nododamas ar pilnvarojumu.
7. Draudzes valde un tās sēdes
7.1. Draudzes valde ir attiecīgās draudzes pilnsapulces izpildorgāns. Draudzes jaunievēlētā valde uzsāk savu darbību līdz ar iepriekšējās draudzes valdes pilnvaru nodošanu. Darbu un nepieciešamās pilnvaras jaunievēlētajai valdei iepriekšējais draudzes priekšnieks nodod divu mēnešu laikā no ievēlēšanas brīža.
7.2. Draudzes valdes tiesības un pienākumi ir:
7.2.1. ieteikt draudzes pilnsapulcei draudzes mācītāja amata un draudzes diakona amata kandidātus, no kuriem saņemta piekrišana kandidēšanai, un lūgt Baznīcas pārvaldei pilnsapulcē ievēlēto draudzes mācītāju apstiprināt, bet, ja mācītājs vai diakons nav ordinēts LELBĀL, sagatavot lūgumu LELBĀL Virsvaldei atbilstoši LELBĀL Darbības noteikumu 9.nodaļā noteiktajam jautājuma risināšanai;
7.2.2. īstenot draudzes pilnsapulcē pieņemtos lēmumus un Baznīcas pārvaldes rīkojumus, kā arī izpildīt citus saistošus uzdevumus;
7.2.3. vest draudzes locekļu sarakstus;
7.2.4. iekasēt draudzes nodevu;
7.2.5. sastādīt draudzes budžetu un darbības pārskatus un projektus;
7.2.6. sasaukt draudzes pilnsapulci un sagatavot dienas kārtību;
7.2.7. ar savu līdzdalību sekmēt draudzes garīgo apkopšanu;
7.2.8. ierosināt visāda veida jautājumus, kas attiecas uz draudzes un baznīcas dzīvi;
7.2.9. vākt līdzekļus draudzes un baznīcas vajadzībām;
7.2.10. rūpēties par svētdienas jeb papildskolu un draudzes locekļu bērniem;
7.2.11. sarīkot draudzes sarīkojumus;
7.2.12. vākt draudžu dievkalpojumu kolektes, kuras izmanto draudzes darbam vai ziedo labdarībai/diakonijai;
7.2.13. veikt citus tai piekrītošus darbus.
7.3. Draudzes valdes sēdes sasauc un vada tās draudzes priekšnieks vai viņa uzdevumā tā vietnieks. Ārkārtas sēdes sasaucamas, pamatojoties uz Baznīcas pārvaldes, draudzes mācītāja, kā arī draudzes revīzijas komisijas vai valdes locekļu vairākuma rakstisku pieprasījumu.
7.4. Draudzes valdes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās priekšnieks vai, viņam klāt neesot, viņa uzdevumā viņa vietnieks un vēl vismaz divi locekļi no draudzes valdes sastāva. Gadījumā, ja draudzes valde sastāv no divām personām, sēde ir pilntiesīga, ja abas personas tajā piedalās.
7.5. Ja draudzes priekšnieks izstājās, pāriet uz citu draudzi vai nomirst, viņa vietā nāk priekšnieka vietnieks, bet viņa vietā – aizvietotājs. Ja viena valdes sasaukuma laikā valdes samazinās līdz mazāk, nekā diviem cilvēkiem, tad visīsākā laikā, bet ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā no notikuma dienas ir jāsasauc draudzes pilnsapulce jaunas valdes izraudzīšanai un ievēlēšanai.
8. Revīzijas komisija un tās darbība
8.1. Valdes darbības pārbaudei pilnsapulcē uz laiku līdz nākamajām vēlēšanām ievēlē revīzijas komisiju.
8.2. Ja kāds Revīzijas komisijas loceklis izstājas, pāriet uz citu draudzi vai nomirst, viņa vietā nāk aizvietotājs. Ja viena Revīzijas komisijas sasaukuma laikā vairāk nekā viens revīzijas komisijas loceklis ir pārtraucis pildīt pienākumus, tad visīsākā laikā, bet ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā no notikuma dienas ir jāsasauc draudzes pilnsapulce jauna revīzijas komisijas sastāva izraudzīšanai.
8.3. Revīzijas komisijai ir tiesības un pienākums caurskatīt un pārraudzīt visu apgabala pārvaldes finanšu un darbības atbilstību Noteikumiem un citiem draudzes darbību reglamentējošiem dokumentiem.
8.4. Savus lēmumus Revīzijas komisija pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu un iesniedz savu gadskārtēju ziņojumu Baznīcas pārvaldei līdz kārtējā gada 1. martam. Revīzijas rezultāti ir jāizziņo pilnsapulcē dalībniekiem.
9. Draudžu likvidācija
9.1. Draudžu likvidācijas izlemšanai sasaucama ārkārtas pilnsapulce vai jautājums skatāms kārtējās pilnsapulces dienaskārtībā.
9.2. Draudžu likvidācijas gadījumā visi draudzes īpašumi un citi aktīvi nododami Baznīcas pārvaldei.
III SINODE
10. Sinode un tās kompetence
10.1. Sinode ir LELBĀL Zviedrijas apgabala augstākā lēmējinstitūcija.
10.2. Sinodes kompetencē ir lemt par visiem jautājumiem, kas nepieciešami sekmīgai LELBĀL Zviedrijas apgabala darbībai, jo īpaši:
10.2.1. grozīt, papildināt un apstiprināt Baznīcas pārvaldes sagatavoto Sinodes dienas kārtību;
10.2.2. noklausīties Baznīcas pārvaldes priekšnieka ziņojumu;
10.2.3. noklausīties Baznīcas pārvaldes revīzijas komisijas ziņojumu;
10.2.4. pieņemt, grozīt vai noraidīt Baznīcas pārvaldes priekšnieka sniegto gada pārskatu un sastādīto, budžetu;
10.2.5. ievēlēt Baznīcas pārvaldes priekšnieku;
10.2.6. ievēlēt Baznīcas pārvaldes locekļus un aizvietotāju;
10.2.7. ievēlēt Revīzijas komisijas locekļus un aizvietotāju;
10.2.8. ievēlēt LELBĀL Zviedrijas apgabala prāvestu un laicīgo pārstāvi Baznīcas virsvaldē;
10.2.9. veicināt garīgo dzīvi un draudžu labklājību;
10.2.10. izlemt jautājumus, kas saistās ar apgabala darbību;
10.2.11. izskatīt citus jautājumus, kas izriet no šiem Noteikumiem;
10.2.12. ierosināt un iepriekš apspriest jautājumus, par kuriem galīgi nolemj Baznīcas virsvalde;
10.2.13. iztirzāt un apspriest jautājumus, kurus Sinodei nodevusi Baznīcas virsvalde un pieņemt lēmumus to sakarā;
10.2.14. ārkārtas gadījumā lemt par rīcību atkāpjoties no šiem noteikumiem, par ko informē Baznīcas virsvaldi un lūdz post factum apstiprinājumu. Lēmumi, kas izdarāmi šādā kārtībā, stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Baznīcas virsvaldē;
10.2.15. apspriest un lemt par citiem dienas kārtībā noteiktajiem jautājumiem.
11. Sinodes sasaukšanas kārtība
11.1. Kārtējā Sinode notiek ne retāk kā reizi divos gados.
11.2. Ārkārtas Sinode sasaucama, ja to lūdz vismaz puse LELBĀL Zviedrijas apgabala draudžu vai iestājušies Noteikumos paredzētie apstākļi, kuru dēļ sasaucama ārkārtas Sinode. Ārkārtas Sinodes sasaukšana neietekmē kārtējās Sinodes sasaukšanu.
11.3. Sinodi sasauc Baznīcas pārvalde, izziņojot to vienu mēnesi iepriekš un nosūtot draudžu priekšniekiem, kā arī draudžu mācītājiem Sinodes dienas kārtību.
12. Sinodes dalībnieki
12.1. Sinodē piedalās draudžu mācītāji un diakoni, priekšnieki, kā arī draudžu delegāti, Baznīcas pārvaldes locekļi un vietnieks, revīzijas komisijas locekļi un vietnieks, kā arī draudžu un Baznīcas pārvaldes aicinātie viesi.
12.2. Katra draudze, kuras reģistrēto locekļu skaits ir līdz 100, sūta uz Sinodi vienu delegātu, bet draudzes, kuru locekļu skaits pārsniedz 100 sūta vienu delegātu uz katriem 100 reģistrētajiem locekļiem.
12.3. Informācija par Sinodes dalībniekiem nododama Baznīcas pārvaldei ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms Sinodes sākuma.
13. Balsstiesības un lēmumu pieņemšanas kārtība
13.1. Lēmumus Sinode pieņem balsojot. Balsstiesības Sinodē ir:
13.1.1. Visiem draudžu mācītājiem un diakoniem;
13.1.2. Draudžu priekšniekiem;
13.1.3. Draudžu delegātiem;
13.1.4. LELBĀL Bīskapam;
13.1.5. LELBĀL Zviedrijas apgabalā dzīvojošajiem Baznīcas virsvaldes locekļiem, izņemot, ja tiem jau ir balss tiesības saskaņā ar kādu no augstākajiem punktiem.
13.2. Ikviena Sinode, kas sasaukta Noteikumu 11.punktā noteiktajā kārtībā, ir pilntiesīga neatkarīgi no sanākušo locekļu skaita.
13.3. Sinodi atklāj Baznīcas pārvaldes priekšnieks, bet to vada Sinodē ievēlēts Sinodes vadītājs, protokolē Sinodes sekretārs un balsis saskaita divi Sinodes balsu skaitītāji. Sinodes protokolu paraksta attiecīgās Sinodes sēdes ievēlētais vadītājs, protokolētājs un viens protokola parakstītājs, kurš izraudzīts no Sinodes klātesošajiem, un protokolētājs to nodod Baznīcas pārvaldei. Sinodes protokola norakstu Baznīcas pārvalde nosūta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas arhibīskapam, kā arī draudžu valdēm, mācītājiem, kā arī Sinodes dalībniekiem, ja pieejama viņu kontaktinformācija.
13.4. Sinodē balsstiesīgie dalībnieki lemj atklātā balsojumā, izņemot vēlēšanas, lēmumus personīgās lietās, kā arī, ja 1/3 no balsstiesīgajiem Sinodes locekļiem prasa aizklātu balsošanu.
13.5. Lēmumi pieņemami ar vienkāršo vairākumu. Vienkāršais vairākums ir lēmums, par kuru nodotas visvairāk balsis. Ja ir iespējams balsot “par”, “pret”, vai atturēties no balsojuma, tad ar vienkāršo vairākumu tiek pieņemts tas lēmums, par kuru nodots vairāk balsis, neskatoties uz to, vai par to ir balsojis vairākums no nobalsojušiem.
13.6. Līdzīga balsojuma gadījumā lemšanai nodotais jautājums ir vēlreiz pārrunājams un nododams otrreizējai balsošanai. Ja arī otrajā balsošanas reizē vienkāršais vairākums nav sasniegts, balsojumu izšķir sapulces vadītāja balss.
13.7. Lēmumu pieņemšanā balsstiesīgie locekļi piedalās personīgi. Balsstiesības tiesības nav nododamas ar pilnvaru.
14. Baznīcas pārvaldes un revīzijas komisijas vēlēšanas
14.1. Sinode ievēlē Baznīcas pārvaldi un revīzijas komisiju tiešās un aizklātās vēlēšanās uz trīs gadiem.
14.2. Baznīcas pārvaldē un revīzijas komisijā var ievēlēt LELBĀL Zviedrijas apgabalam piederīgās personas (apgabala draudžu locekļus, kuri atbilst Noteikumu 5.2. punktā norādītajām prasībām, diakonus un mācītājus).
14.3. Vēlēšanās tiek ievēlēti:
14.3.1. Baznīcas pārvaldē:
14.3.1.1. priekšnieks;
14.3.1.2. vismaz četri Baznīcas pārvaldes locekļi;
14.3.1.3. viens aizvietotājs.
14.3.2. Revīzijas komisijā:
14.3.2.1. vismaz divi revīzijas komisijas locekļi;
14.3.2.2. viens revīzijas komisijas locekļa aizvietotājs.
14.4. Vēlēšanās balsstiesīgie locekļi piedalās personīgi. Balsstiesības nav nododamas ar pilnvaru.
14.5. Vēlēšanas ir uzskatāmas par notikušām, ja vairāk nekā puse klātesošo balsstiesīgo piedalās vēlēšanās. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri iegūst lielāko balsu skaitu. Ja vēlēšanās nepiedalās vairāk nekā puse klātesošo balsstiesīgo, tiek organizētas pārrunas un atkārtota balsošana, bet, ja arī otrreizējā vairākums netiek sasniegts, tad vēlēšanas organizē, ievērojot vienkāršā vairākuma principu. Nepieciešamības gadījumā attiecīgajā Sinodē var organizēt atkārtotas vēlēšanas.
14.6. Līdzīga balsojuma gadījumā par Baznīcas pārvaldes priekšnieku, lemšanai nodotais jautājums ir vēlreiz pārrunājams un nododams atkārtotām vēlēšanām tajā pašā Sinodē.
IV Baznīcas pārvalde un tās darbība
15. Baznīcas pārvalde
15.1. Baznīcas pārvalde ir Sinodes izpildorgāns, kurai ir savi statūti, kas izstrādāti, balstoties uz Noteikumiem. Baznīcas pārvalde tiek reģistrēta kā juridiska persona, ar pamatuzdevumu īstenot LELBĀL Zviedrijas apgabala intereses.
15.2. Baznīcas pārvalde sastāv no patstāvīgā locekļa (LELBĀL Zviedrijas apgabala prāvesta), pārvaldes priekšnieka (apgabala administratīvais vadītājs) un vismaz četriem locekļiem. Baznīcas pārvalde var savā darbā iesaistīt citas personas un sadarboties ar LELBĀL Zviedrijas apgabala mācītājiem un diakoniem.
15.3. Jaunievēlētās Baznīcas pārvaldes pirmajā sēdē, pamatojoties uz Baznīcas pārvaldes priekšnieka ierosinājumu, starp pārvaldes locekļiem tiek sadalīti šādi amati:
15.3.1. priekšnieka vietnieks;
15.3.2. sekretārs;
15.3.3. kasieris;
15.3.4. loceklis.
15.4. Gadījumā, ja Baznīcas pārvaldes priekšnieks no pārvaldes izstājas vai nomirst, vietā stājas priekšnieka vietnieks, un tiek izraudzīts jauns priekšnieka vietnieks. Gadījumā, ja Baznīcas pārvaldes loceklis izstājās vai nomirst, viņa vietā nāk ievēlētais aizvietotājs. Gadījumā, ja viena sasaukuma laikā nepieciešama vairāk kā viena Baznīcas pārvaldes locekļa maiņa, tiek sasaukta ārkārtas Sinode.
15.5. Jaunievēlētā Baznīcas pārvalde darbu uzsāk divu mēnešu laikā no ievēlēšanas dienas, bet ne ātrāk kā pēc viena mēneša, sasaucot Baznīcas pārvaldes sēdi, kurā iepriekšējais Baznīcas pārvaldes priekšnieks nodod lietas turpmākā darba vešanai.
16. Baznīcas pārvaldes pienākumi
16.1. Baznīcas pārvalde ved visas ar LELBĀL Zviedrijas apgabala darbību saistītās lietas, izņemot tās, kas ir draudžu pārziņā saskaņā ar Noteikumu II sadaļu. Starp tās pienākumiem ir:
16.1.1. Izpildīt LELBĀL Arhibīskapa un LELBĀL Baznīcas virsvaldes rīkojumus un priekšrakstus, kā arī Sinodes lēmumus;
16.1.2. pārvaldīt un uzturēt kārtībā baznīcas mantu, kristīgus pasākumus, arhīvu un kasi;
16.1.3. atbalstīt latvisku organizētu sabiedrisko dzīvi Zviedrijā, lai uzturētu kristīgu garu;
16.1.4. dot rīkojumus un instrukcijas, dot paskaidrojumus, aizrādījumus un priekšrakstus draudzēm;
16.1.5. uzdot izdarīt revīzijas draudzēs;
16.1.6. LELBĀL Zviedrijas apgabala vārdā noslēgt visāda veida līgumus un darījumus, atvērt tekošu rēķinu un kontus bankās, izdot pilnvaras un pārstāvēt Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas Zviedrijā un ārvalstīs;
16.1.7. apstiprināt draudžu ievēlētos mācītājus;
16.1.8. atbalstīt trūkumā vai nelaimē nonākušos draudzes locekļus;
16.1.9. izveidot un apstiprināt vai apstiprināt izveidojušās jaunas draudzes;
16.1.10. sastādīt pēc iesniegtiem draudžu un mācītāju ziņojumiem gada pārskatu par baznīcas stāvokli, dzīvi un darbu, ka arī sagatavot budžetu savām un baznīcas vispārējām vajadzībām;
16.1.11. sagatavot ziņojumus, jautājumus un ierosinājumus sasaucamai Sinodei, kā arī sasaukt to un stādīt tai dienas kārtību;
16.1.12. pārstāvēt Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas Zviedrijā vārdā ar iestādēm un organizācijām Zviedrijā un ārvalstīs;
16.1.13. rūpēties par garīgo literatūru, garīgām kompozīcijām, notīm, dokumentu un liecību formulāriem u.t.t.
16.2. Baznīcas pārvaldes darbības sekmīgai nodrošināšanai Baznīcas pārvalde organizē vismaz divas klātienes sēdes ik gadu. Tās tiek sasauktas, Baznīcas pārvaldes priekšniekam izsūtot uzaicinājumu un dienas kārtību vismaz divas nedēļas pirms plānotās sēdes. Laikā starp sēdēm Baznīcas pārvalde lietas ved, izmantojot elektronisko saziņu, tostarp, balso per capsulam.
16.3. Baznīcas pārvaldes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās priekšnieks vai, viņam klāt neesot, viņa uzdevumā priekšnieka vietnieks un vēl vismaz divi Baznīcas pārvaldes locekļi.
16.4. Baznīcas pārvalde lemj balsojot; lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršo balsu vairākumu, bet balsu vienāda sadalījuma gadījumā izšķirošā ir Baznīcas pārvaldes priekšnieka balsij.
16.5. Baznīcas pārvaldes lēmumu personas, kuras tas tieši un individuāli skar, var apstrīdēt Sinodei viena mēneša laikā no lēmuma pasludināšanas vai saņemšanas dienas, bet tās lēmumi ir galīgi, izņemot, ja pārsūdzami LELBĀL Darbības noteikumos noteiktajā kārtībā.
17. Prāvests
17.1. Prāvests ir LELBĀL Zviedrijas apgabala garīgais vadītājs, draudžu padomdevējs teoloģiskos un disciplīnas jautājumos.
17.2. Prāvestu amatā Sinode ievēlē uz trīs gadiem. Prāvesta ievēlēšanu amatā apstiprina LELBĀL Virsvalde.
17.3. Par prāvesta amata kandidātu var būt LELBĀL Zviedrijas apgabala mācītājs. Kandidātus izvirza draudzes ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā gada Sinodes.
17.4. Prāvests ir Baznīcas pārvaldes patstāvīgais loceklis. Ar prāvesta pienākumu izpildi saistītajiem izdevumiem Baznīcas pārvalde paredz finansējumu.
17.5. Prāvests piedalās jaunu mācītāju un diakonu kandidātu apzināšanā un sniedz rekomendāciju bīskapam un LELBĀL Virsvaldei par kandidātu izvērtēšanai ordinēšanai amatā.
17.6. Vismaz vienu reizi gadā prāvests sasauc apgabalā kalpojošo mācītāju (un diakonu) konferenci, lai apspriestu aktuālus draudžu garīgās dzīves jautājumus. Baznīcas pārvalde lemj par līdzekļu piešķiršanu konferences noturēšanai.
18. Revīzijas komisija
18.1. Baznīcas pārvaldes darbības pārbaudei Sinode ievēlē uz laiku līdz nākamajai Sinodei revīzijas komisiju vismaz divu locekļu sastāvā un vienu aizvietotāju. Revīzijas komisija no sava vidus izrauga priekšsēdi, viņa vietnieku un sekretāru. Viena persona drīkst ieņemt divus amatus.
18.2. Revīzijas komisijas sēdes sasauc pēc vajadzības komisijas priekšsēdis. Revīzijas komisijas sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vismaz divi revīzijas komisijas locekļi.
18.3. Revīzijas komisijai ir tiesības un pienākums caurskatīt un pārraudzīt visu Zviedrijas apgabala pārvaldes finanšu un darbības atbilstību Noteikumiem, LELBĀL Darbības noteikumiem un citiem Baznīcas pārvaldes darbību reglamentējošiem dokumentiem.
18.4. Savus lēmumus revīzijas komisija pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu un iesniedz savu gadskārtēju ziņojumu Baznīcas pārvaldei ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms kārtējās Sinodes. Revīzijas rezultāti ir jāizziņo Sinodē dalībniekiem.
V Noslēguma noteikumi
19. Apgabala likvidācija
19.1. LELBĀL Zviedrijas apgabala likvidāciju var ierosināt šī apgabala Sinode.
19.2. Likvidācijas izlemšanai sasaucama ārkārtas Sinode vai jautājums skatāms kārtējās Sinodes dienaskārtībā. Apgabals likvidējams, ja par likvidāciju nobalso trīs ceturtdaļas no balsstiesīgajiem Sinodes dalībniekiem.
19.3. Reizē ar lēmumu par apgabala likvidāciju izlemjams arī likvidācijas veids un kārtība.
19.4. Visi apgabala īpašumi un citi aktīvi tiktāl, ciktāl iespējams, nododami LELBĀL Virsvaldei, vai, ja likvidācijas brīdī tādas nebūtu, Luterāņu Pasaules Federācijai, bet tās neesības gadījumā – pēcnācējai.
20. Noteikumu spēkā stāšanās un grozīšana
20.1. Šos Noteikumus un to grozījumus pieņem Sinode, bet tie stājas spēkā, kad tos apstiprinājusi LELBĀL Virsvalde.
20.2. Noteikumus var grozīt Sinode.
20.3. Noteikumu grozījumus var ierosināt:
20.3.1. Sinode;
20.3.2. Draudze vai tās revīzijas komisija;
20.3.3. Baznīcas pārvalde vai tās revīzijas komisija;
20.3.4. LELBĀL Virsvalde.
20.4. Ierosinājumi rakstveidā iesniedzami Baznīcas pārvaldei vismaz sešus mēnešus pirms kārtējās sinodes, norādot priekšlikuma motivāciju un rosināto redakciju.
20.5. Baznīcas pārvalde sagatavo Noteikumu grozījumu projektus nobalsošanai un izsūta tos draudžu valdēm un revīzijas komisijām vismaz divus mēnešus pirms Sinodes.