Kanādas apgabals
Otrais gads Covid tuksnesī
Dāvis Kaņeps, prāvests
Ja pirmais pandēmijas gads mūs pārsteidza nesagatavotus, tad šis gads jau šķiet tāds vairāk ierasts. Kā ģimenes, tā arī draudzes jau pielāgojušās izaicinājumiem un iespējām turpināt savu gājienu pa svešiem apvidiem. Tie, kuri rīkojās vai spēja būt elastīgāki, varbūt tik dziļi nepārdzīvoja valdību uzliktos šķēršļus.
Jaunos izaicinājumus nevienam nav bijis viegli sagremot, un, salīdzinot ar kaimiņiem dienvidos, Kanādā Covid–19 ierobežojumi caurmērā bijuši stingrāki. Šeit iespējas pulcēties klātienes dievkalpojumos bija mazākas nekā ASV. Valdības mājsēdes lockdown rīkojumi ar attiecīgām vadlīnijām ne tikai uzņēmējiem, bet arī reliģiskajām grupām ilga vairākus mēnešus, un tajās izklāstītās norādes lika saprast, ka virtuālais ceļš bija ieteicamākais resursu izmantošanas veids. Tāpat kā citur, arī mēs piedzīvojām Sv. Vakarēdiena un sadraudzības gavēni.
Šķiet, ka, zinot draudžu aktivitātes citviet, kas arī atspoguļo plašākas sabiedrības realitāti, tas ļauj mums salīdzināt katrā reģionā saslimušo skaitu, it īpaši, ka plašāk sāk plosīties delta variants. Šobrīd mēs īsti nevaram izdarīt gala secinājumus, kurai valstij, provincei, štatam bija pareizā pieeja. Mums kā kristiešiem svarīgi bija vadīt savu dzīvi tā, lai saudzējam savu tuvāko.
Ap Toronto un Hamiltonu, kur dzīvo prāvs Kanādas iedzīvotāju skaits un atrodas ap 80% apgabala draudžu locekļu, notikušas dažas sainīšu akcijas. Kanādas latviešu centra brīvprātīgie izvadāja latvisku gardumu un citu labumu saiņus vairākiem desmitiem senioru. Šo akciju aktīvisti bija mūsu draudžu locekļi un dāvanu iepirkšanai tika ziedoti līdzekļi. Pateicamies Dievam par devīgiem cilvēkiem, kuri ziedoja savu laiku un naudu! Viena blakne dažiem bija izdevība izkustēties no vietas un kaut uz brītiņu pie priekšdurvīm parunāties ar tiem, kas pandēmijas dēļ varbūt jutās izolēti.
Tā kā mēs dzīvojam Zoom ērā, tad šo komunikācijas rīku esam varējušiizmantot visdažādākajos veidos. Bez sēdēm un dievkalpojumiem ir notikuši cita veida forumi. Toronto Austrumu draudzes mācītāja Dr. Anita Gaide sadarbībā ar Sv. Barnaba anglikāņu draudzi rīkoja pāris forumus, kuru mērķi bija apspriest un gūt plašāku ieskatu mūsu Baznīcas dzīvē un darbā pēc pandēmijas. Archibīskape Lauma Zušēvica kopā ar Kanādas anglikāņu kopienas Primate archibīskapi Lindu Nicholls minēja, ka ne viss, ko atstājam sev aiz muguras, par katru cenu jāatjauno. Ne viss, ko uzskatām par normālu, veicina mūsu sūtību, bet drīzāk to traucē. Kad lielākās pūles ziedotas, lai apmierinātu iekšējo misiju un saglabātu savu struktūru, piemirstot tās veltīt arī evaņģelizācijai, tad jebkurai vēlamai izaugsmei būs jācīnās ar atmatā atstātu zemi.
Virtuālajā telpā varējām aicināt dalībniekus arī ārpus vienas draudzes robežām. Piemēram, Kanādas apgabala mazāko draudžu locekļi pieslēdzās lielāko draudžu dievkalpojumiem, Bībeles stundām vai pārrunu grupām. Notikusi sava veida evaņģelizācija, un tikai atliek lūgt Dievu, lai kaut viens cilvēks, kurš agrāk bija svešinieks un piedzīvotājs, atrod kādā no draudzēm sev mājas!
Interesantākais no visa aizgājušā gada bija iespēja piedzīvot to, ka nepieciešamības apstākļos, kad paši garīgi esam izsalkuši, mēs nejauši esam pabarojušo arī citus ar Dzīvības maizi! Katras draudzes pieeja paveica šo pēc savas labākās mākas, kaut atšķirīgi. Vai nu tie būtu iepriekš sagatavoti dievkalpojumi un svētbrīži, vai lūgšanu un meditāciju ieraksti, vai arī tiešraides dievkalpojumi vai pat izdrukāti raksti — Dieva Vārdu latviešu valodā saņēmuši tūkstošiem ticīgo un meklētāju.
Pandēmijas otrais gads pilnībā neapturēja garīdzniekus un draudzes veikt aicināšanas un kalpošanas noslēgšanas procesus. Ar dziļu pateicību par 23 nokalpotiem gadiem Toronto Sv. Andreja draudzes locekļi kopā ar mīļiem viesiem no Latvijas, Anglijas un Vācijas virtuāli pulcējās atzīmēt prāvestes emeritasIlzes Kuplēnas–Ewart pēdējo dievkalpojumu kā aicinātam draudzes ganam.
Kādu mēnesi vēlāk, 2021. gada janvārī, mācītājs Dāgs Demandts uzsāka savas kalpošanas gaitas Toronto, bet Ilze turpinās attīstīt savus talantus kopbaznīcas darbā, vadot LELBA Teoloģijas nozari.
Otavas Miera draudze ir apspriešanas procesā par saviem nākotnes soļiem. 2020. gada septembrī mācītājs Ilmārs Zvirgzds ar ģimeni atgriezās Latvijā. Mācītāja Silvia Zalts–Sīpoliņa ar labu prātu varēja draudzei pateikt: “Te es esmu!” un strādājot izpilda interim mācītāja pienākumus, un šajā laika posmā ir bijusi liels balsts draudzei.
No mūsu aprindām uz debesu tēviju šī gada 1. janvārī devās diakone Aina Avotiņa. Daudzi atcerēsies viņas sirsnību un dziļi izjusto ticību ar viedu teoloģisku un dzīves pieredzi. Viņas mūža gaitas skaisti aprakstīja prāvests emeritus Fritz T. Kristbergs, vadot Ainas izvadīšanas dievkalpojumu Toronto. Šajā reizē vairāki apgabala garīdznieki varēja būt klāt: prāvests emeritus Ivars Gaide un mācītāja Dr. Anita Gaide, kuri pienesa celsmīgu muzikālu sniegumu, mācītāja Rasma Caune un mācītājs Ģirts Grietiņš.
Ir vieta vienam apsveikumam — XVI sinodē mācītāju Ģirtu Grietiņu ievēlēja LELBA Pārvaldē. Esam priecīgi, ka mūsu apgabalu turpinās pārstāvēt viens no mūsu brāļiem vai māsām!
Aizvadītais gads tomēr bijis izaicinājumu gads, kad nedomājām tikai par latviešu lietām. Kanādas sabiedrība kopumā cenšas izprast šīs valsts vēstures norises. 2021. gada pirmajā pusē sākās nopietnāka iezemiešu bērnu mirstīgo atlieku meklēšana. Tagad atkal kā rēgs cēlušies augšā Kanādas internātskolu sistēmas trūkumi un reizēm ļoti nežēlīgā rīcība pret iezemiešiem. Simtiem nemarķētu kapavietu tuvu šīm bijušajām skolām atgādina par attieksmi,ar kādu vērsās pret bērniem. Tas arī uzplēš mūsos atmiņas par latviešu traģēdiju — kā bruņotu miliču pavadībā vecākiem atņēma bērnus. Lai gan pirms sešiem gadiem noslēdzās Kanādas Truth and Reconciliation komisijas darbs, kā rezultātā izveidoti 94 aicinājumi uz darbību, tomēr izskatās, ka no šīs darbības maz ieviests sabiedrībā.
Dievs, kurš piedod un atjauno, palīdzēs mums labāk saprast un nojaust, ko mēs kā Baznīca varam darīt un kas mēs esam par veidojumu. Ne telpa, ne laiks spēs mūs definēt, bet tikai Žēlastība, kurā esam taisnoti ticībā. Šis gājiens pa Covid tuksnesi nav bijis nemaz tik neauglīgs. Vietumis no klinšu sienām tek dzīvais ūdens un cauri smiltīm laužas kāds neparasts zieds.
Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju