Sēkla jaunai dzīvībai: Kristus augšāmcelšanās!

“Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst,
viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst,
viņš nes daudz augļu.” (Jņ 12:24)

Satiksmes sastrēgums pārveidoja mūsu plānus šī gada 8. aprīlī, kad ar prāvesti Ievu Puriņu un viņas vīru Rihardu devāmies no Zvannieku mājām uz Rīgu. Toties, sastrēguma dēļ, ievēroju pie ēkas piestiprināto ziņojumu Ukrainas karoga krāsās:

“Viņi gribēja mūs aprakt, bet nezināja,
ka mēs esam sēklas!”
– Ukraiņu sakāmvārds

Sakāmvārdā rezonēja Kristus vārdi Jāņa evaņģēlijā, ko teica Viņš ceļā uz Jeruzālemi un savām ciešanām un nāvi. Tobrīd grieķi Viņu meklēja un Kristus saprata, ir laiks. Viņš vēsta: “Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.” (Jņ 12:23-24)

Smagi vārdi, bet patiesi. Jēzus atklāj, Viņā ietverta mūžīgās dzīvības cerība, Augšāmcelšanās spēks — kā sēkla, kuŗa satur dzīvību. Ukrainā plosās karš, nesaskaitāmi cilvēki mirst un ne visus spēj pat godīgi aprakt! Kaut lūdzam, lai pat neviens vairs nemirtu, nav veltīgas upurētās dzīvības, jo par viņiem aizlūdz miljoni! Viņus piemin pasaulē, par viņiem iededzinātās svecītes ir pretspēks tumsai, kas nomāc dvēseles.

Reiz kāds vēroja, ka Kristus Augšāmcelšanās svētki ir nāves bēru diena! “Kur nāve, tava uzvara? Kur elle, tavs dzelonis?”, prasa apustulis Pāvils, “Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu! Tad nu, mani mīļie brāļi (un māsas, sic.), topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs Tā Kunga lietās nav veltīgs.” (I Kor. 15:55b-58)

Jūsu darbs nav veltīgs Tā Kunga lietās! Jālūdz, lai patiesi miers un taisnība uzvarētu un visas varmācības un mokas beigtos! Jālūdz, lai sāpēs nesalūztu tie, kuŗiem nebūs lemts ar ģimenēm kopā svinēt Kristus Augšāmcelšanās svētkus. Jālūdz, ka mēs patiesi pateicībā Dievam svinētu, jo tie ir Svētki, jo kā dziedam Pestītājam:

Kā dārga sēkla tīrumā Tu kapā nogrimi
Un, plaukdams jaunā dzīvībā,
Mūs līdzi modini. Kungs, visas tautas aicini,
Lai Tevi atzīst pilnīgi,

Un sūti savus vēstnešus.
Ja gribi,
 raidi arī mūs,
Jā arī mūs
Kā gaismas vēstnešus!

Kā sēklas pasaulē iesētas, nesiet pasaulei Viņa gaismu, nesiet arvien labus augļus!

Šogad pavasaris kavējās. Varbūt, lai mēs vēl vairāk ilgotos pēc atspirgšanas, kas nāk līdz ar dabas atplaukšanu? Jeb, varbūt arī, lai mums spiestu vēl vairāk pēc tā meklēt, redzēt zīmes Tam, kas nes dzīvību. Viņš ir ar mums arī tumsā, aukstumā un sastrēgumos, kuŗu dēļ ieraugām to, kam citādāki būtu paskrējuši gaŗām.

Priecīgus, ticības, cerības un mīlestības gaismas bagātus Kristus Augšāmcelšanās svētkus jums no sirds novēlu savā un mūsu LELBP Virsvaldes vārdā! Lai Dievs svētī! Lai Viņš pasargā un dāvina mieru, kas atjauno cerību, jo Viņš dzīvo un mums ar dzīvot būs!

Jūsu
+ Lauma

Citi Raksti