Roku turot, sirdis atverot
Pārdomas, aicinājums un lūgšana pēc zemestrīces
Nezinām, cik ilgi tēvs postā, aukstumā un neiedomājami dziļās sērās turēja savas mirušās, zem akmeņiem iesprostotās 15 gadus vecās meitiņas roku. Spēcīgā, traģiskā fotogrāfija bez vārdiem atklāj mīlestības spēku. Reportieri vēsta, kā zemestrīces postā visur skaļi skan glābēju darba rīki, raudāšana, kliedzieni, vārdi, kas plēš sirdis. Reportieri arī ziņo, kā, laiku pa laikam, atskan pašaizliedzīgo palīgu un glābēju saucieni klusēt, lai varētu sadzirdēt to balsis, kuŗi varbūt, varbūt vēl zem akmeņiem dzīvi palikuši. Un apklust visi un viss cerībā vēl kādu sadzirdēt.
Mesuts Hancers tur savas 15 gadus vecās meitas Irmakas roku, kura gāja bojā zemestrīcē Kahramanmarasā, netālu no zemestrīces epicentra, dienu pēc tam, kad 2023. gada 7. februārī valsts dienvidaustrumus skāra 7,8 balles stipra zemestrīce. Foto: AFP/Scanpix. Izmantota ar atļauju.
Briesmās un izmisumā nevienam nav laika prasīt, kādēļ tāds posts? Vai prātot, kur palicis Dievs? Nē, visi lūdz Dieva spēku veikt neiespējamo. Mārtiņš Luters reiz rakstīja: “Ne mēs esam tie, kas meklējam, bet gan Dievs mūs meklē ar saviem vārdiem: bet tad, kad tu esi no Dieva atrasts, tad meklē Viņu. Steidzies pie Kristus, turies zem Viņa spārniem, palieci Viņa sargāšanā, neļauj savai paštaisnībai, bet gan Viņa taisnībai un Viņa žēlastībai, lai tās tevi apklāj!” Zem akmeņiem mirušā meitiņa droši vien neticēja Jēzum, bet es ticu, ka Dieva Dēls arī viņu ņēma zem saviem spārniem Tā Dieva mīlestības spēkā, kas reiz sevi atklāja pravietim Elijam.
Dievs atrada Eliju Horeba kalnā, kādā alā, kur viņš slēpās aiz bailēm par savu dzīvību (no I Ķēn 19). To atradis, Dievs pavēlēja: “Izej un stājies uz kalna Kunga priekšā. Un, redzi, Kungs gāja garām – un liels un stiprs vējš, kas kalnus aizpūš un klintis drupina, nāca Kungam pa priekšu, bet Kunga vējā nebija. Un pēc vēja nāca zemestrīce, bet Kunga zemestrīcē nebija. Un pēc zemestrīces nāca uguns, bet Kunga ugunī nebija. Un pēc uguns — klusa, čukstoša balss.” Un tikai tad Elija izgāja no alas — gatavs sadzirdēt Dievu un ticēt, ka viņš nebija viens, ka Dievs ir klāt.
Cik ļoti ticu, ka Viņš bija un ir klāt meitiņai, arī tēvam, neskaitāmiem mirušiem un cietušiem, kurus vēl meklē tie, kas cer sadzirdēt dzīvo čukstus. Aicinu ziedot, lai palīdzētu tiem, kuŗi palīdz. Vai mūsu ziedojumi palīdzēs sasniegt tos, kuri vēl dzīvi zem sabrukušām ēkām? Ar nožēlu pieņemu, ka nē. Bet ziedojumi atbalstīs, kuri arvien būs klāt, lai cietušie nejustu, ka atstāti vieni savās neaprakstāmās bēdās, trūkumā, sāpēs un sērās.
Ziedosim visi, kā spējam. Katra apgabala prāvestiem un Virsvaldes locekļiem esmu lūgusi izstrādāt plānu, LELBP vārdā var ziedot caur Pasaules Luterāņu Federācijas mājaslapu (lutheranworld.org). Mēs esam tās locekļi un mūsu Baznīca ir starp PLF dibinātājām. Būsim devīgi, palīdzēsim, jo, paldies Dievam, mēs varam. “Un pāri visam, lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Kol 3:14) Mīlestība runā visās valodās un vieno visus Dieva bērnus.
Lūgsim:
Dievs, mēs ticam, ka Tu esi viens vienīgs Dievs, Tēvs un Radītājs visiem. Mēs ticam, ka Tu esi radījis debesis un zemi, visu, kas redzams un neredzams — katru bērnu, katru cilvēku — visur.
Mēs ticam, ka Tu redzi un meklē tos, kas bailēs un mokās cieš Turcijā, Sīrijā, pasaules malu malās. Palīdzi mums viņus saredzēt. Vieno mūs Tavā mīlestībā, kuŗa ir neredzama, kamēr atklājās Tevī un katrā, kuŗam šis neredzamais spēks top redzams darbos. Dāvini ilgas vairāk dot, palīdzēt un lūgt. Kristu, Tu Dieva Dēls un Pestītājs, piestājies katram un mūsu vietā mierini, apžēlo, pie rokas ņem un turi katru — cik ilgi vajadzīgs, laikā un mūžībā. Āmen.
+Lauma
