Tā tiešām notika, ka dodoties atrast pareizos vārtus lidojumam, pretim nāca tie, kuŗi bija sasnieguši sava ceļojuma mērķi. Visā kņadā sadzirdēju jauna vīrieša sajūsmināto, gandrīz vai izmisīgo apliecinājumu jaunai, skaistai sievietei: “Es varu redzēt caur aizvērtām acīm!” Viņas ļoti skeptiskais skats izraisīja viņa vārdus: “Tiešām, es varu!” Arī viņš bija izskatīgs, smaidīgs, likās — jauks cilvēks. Vai viņi nejauši bija sēdējuši blakus viens otram lidojumā un vīrietis negribēja pazaudēt iespēju labāk iepazīties, uzturēt kontaktu? Vai viņam likās liktenīgi, ka tā bija tikušies?
Paskrējām cits citam garām, kā tik bieži notiek, kad esam tur, kur ap mums ir tikai svešinieki. Pagājušas vairākas dienas un vēl ausīs skan viņa vārdi: “Es varu redzēt caur aizvērtām acīm! Tiešām, es varu!” Domāju meklēt Bībelē, kur mums tiek apliecināts, ka Dievs redz to, ko mēs nespējām — kā sēkla dīgst, kā augļi briest, kā zaļš tomāts pēkšņi sarkans top! Bet tad es domāju — varbūt viņa vārdi atbalsojās manā sirdī, jo arī es varu redzēt caur aizvērtām acīm!
Ar atvērtām acīm sarunājos ar Dievu staigājot, braucot, traukus mazgājot. Ar aizvērtām acīm dodos pie Viņa un Jēzus, ja sirds pilna, rūpes lielas, domas smagas, vai mīlestībā gribu dalīties. Bet arī caur aizvērtām acīm es redzu! Tos, par kuŗiem lūdzu, par kuŗiem pateicos. Caur aizvērtām acīm arvien plašāk atveras pasaule ar visām tās vajadzībām. Novēršot skatu no visa tā, kas parasti nodarbina, caur aizvērtām acīm skaidrāk un patiesāk redzu sevi. Labāk spēju klusēt, sadzirdēt Viņu un nepaskriet garam kā svešiniekiem. Vai lūdzat ar atvērtām, vai aizvērtām acīm? Vai nav brīnišķīgi, ka var abējādi!
Kā Jēzus lūdza? Ilgi meklēju, kamēr atradu dažus tēlus no Viņa, lūdzot ar aizvērtām acīm. Pretstatā — netrūkst mākslas darbu, kuŗos Jēzus ar atvērtām acīm, augšup raugoties, sarunājas ar To, Kuru, šķiet, Viņš arī saredz! Kā attēlots klasiskajā Heinricha Hofmaņa darbā.
Nāk prātā psalmista vārdi: “Kas drīkst kāpt tā Kunga kalnā, un, kas stāvēs Viņa svētajā vietā? Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām un kas ar viltu nezvērē. Tāds dabūs svētību no Tā Kunga un taisnību no Dieva, sava pestītāja.” (Ps 24:3–4). Jēzus Kristus var tieši skatīties Debestēva acīs, lūgt un nebīties ne par ko, jo Viņš ir Dieva Dēls un viens būtībā ar Viņu. Un Jēzus lūdz arī par mums, kad acis pat nespējam pacelt uz Viņu.
Ir tik daudz par ko lūgt. Lai paldies Jēzum, Kas nāca, lai arī mums mācītu kā lūgt, un saredzēt, kā Dievs darbojas mūsu dzīvēs. Pat caur nejauši noklausītām sarunām atgādinot lūgt Viņu, Kurš mūs redz — caur mūžīgi atvērtām acīm un sirdi!
+Lauma
