Šodien ir 25. marts, neaizmirstams datums Latvijai. Šīs dienas Dieva vārdi no 27. psalma ir ticīga cilvēka kliedziens pēc palīdzības: “Tu esi mans palīgs! Neatstāj mani un nepamet mani, manas glābšanas Dievs!” (Ps 27:9) Domāju par mūsu tautas upuriem, kuri neiedomājami cieta 1949. gada 25. martā, kad Padomju Savienības brutālie, nežēlīgie spēki atsāka izsūtīt latviešus, lietuviešus, igauņus uz Sibīriju un citiem attāliem reģioniem. Liels skaits bērnu tika izsūtīti, mērķtiecīgi tika darīts viss, lai radītu pastāvīgas bailes. Nezinu, vai skaļā balsī viņi kliedza: “Kungs, neatstāj mani un nepamet mani!”
Pie krusta mirstot, nomocītais Kristus skaļā balsī sauca: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!” (Mt 27:46b) Vai briesmās, bailēs, terorā, cilvēku brutalitāti piedzīvojot, palīdz doma, ka arī Kristus tika naktī saņemts gūstā, spīdzināts un mocīts, kā nevainīgs cilvēks notiesāts, ka arī Viņam tika piespriests nāves sods? Vai palīdz doma, ka Viņš mira par mums un augšāmcēlās par mums? Nezinu. Varu tikai no sirds cerēt, ka katrs, kurš tika izsūtīts, jo sevišķi bērniņi, savā sirdī juta, ka Dievs nebija viņus atstājis vai pametis, bet devās kopā ar viņiem ciešanu ceļā.
Apustulis Pāvils māca: “raudiet ar tiem, kas raud”! (Rom 12:15b) Nemēģiniet atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem nav atbildes! Raudiet ar tiem, kas raud! Arī, ja bezdievju okupācijas laikā briesmīgos apstākļos cietušie jau sen miruši, neaizmirstiet viņus! Mūsu atmiņa ir viņu kapa piemineklis. Tomēr šodien, rīt un parīt, viņus pieminot, raudiet arī par tiem, kas cieš tagad – cieš līdzīgi, cieš atšķirīgi, cieš brutalitātes un varas apspiesti! Arī tad, ja ne ko citu nevarat, lūgšanās dodieties pie viņiem, jo no cietušo liecībām spēcīgi atskan tas, ka ciešanās un nāvei acīs raugoties, būt vienam ir tas visbriesmīgākais. Pat tad, ja otrs blakus tev tāpat cieš un nezina – dzīvos vai mirs, tas, ka neesi viens, dod stiprinājumu.
Daudz domāju par šai dienai paredzēto lasījumu no Jaunās Derības. Kristum mirstot pie krusta, blakus krustā sistais noziedznieks sacīja: “Jēzu, atceries mani, kad nāksi savā Valstībā!” Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.” (Lk 23:42-43)
Tu nebūsi viens. Dievs tevi neaizmirsīs, kā Viņš neaizmirsa un neaizmirst tos, ko pieminam.
+ Lauma
krusts Jurizdikas pilskalnā, Ludzā
Foto: Baiba Rēdmane
