Cīravas autonomā evaņģēliski luteriskā draudze

Cīravas luterāņu baznīca, Cīravas pag., Aizputes nov., LV-3453, Latvia
Losāne Rudīte, mācītāja

Kalpo Cīravas autonomajā evaņģēliski luteriskajā draudzē  Ordinēta 2019. gada 27. oktobrī e-pasts ruditelosane@inbox.lv
lasīt tālāk

Grīnvalde Līga

Cīravas autonomās evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece tālr.  +371  26401508 e-pasts  kalmes4@inbox.lv
lasīt tālāk

Draudzes kalendārs

aprīlis
  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19
  • 20
  • 21
  • 22
  • 23
  • 24
  • 25
  • 26
  • 27
  • 28
  • 29
  • 30

Dievkalpojumi

Katra mēneša ceturtajā svētdienā:

  • Dievkalpojums plkst. 13.00.
  • Pēc dievkalpojuma draudzes misijas kalpošana Rokaižu pansinātā.

Katra mēneša ceturtajā sestdienā (ar vasaras pārtraukumu no jūnija līdz septembrim):

  • Plkst. 12.00 notiek Svētdienas Skola.
  • Plkst. 16.00 pasākums draudzei kopā ar interesentiem «Ceļojums par Bībeles lielajām tēmām».

Mācītāja Rudīte Losāne ☞

Draudzes priekšniece Līga Grīnvalde
Tālrunis: +37126401508
e-pasts kalmes4@inbox.lv

Cīravas luterāņu baznīca,
Cīravas pag., Dienvidkurzemes nov., LV-3453,
Latvia


 

Apraksts

Cīravas pagasts atrodas Aizputes novadā un aizņem 13155,9 ha lielu platību. Pagasts robežojas ar Pāvilostas novadu, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastiem. Cīravai tuvākās pilsētas ir Aizpute –15km, Pāvilosta – 25km, Durbe – 25km, Grobiņa 35km, Kuldīga – 55km.

Cīravas pagastā dzīvo 1345 iedzīvotāji. Lielākās apdzīvotās vietas pagastā ir Cīrava, Akmene un Dzērvenieki. Cīravas, kā apdzīvotas vietas, vēsturi var sākt skaitīt ar 6.gs. pirms Kristus dzimšanas. Rakstos Cīravas vārds minēts 1253. gadā, kad sadalot Kurzemi iekarotājiem, bīskapa vasaļiem Zighardam un Gizekinam Blokiem, izlēņota Cīravas Dzērve. Vārds „Cīrava” kuršu valodā apzīmējot strauju pagriezienu, virziena maiņu, un to dara Durbes upe Cīravas centrā.

Cīrava 2020.gadā  ir viena no Aizputes novada pieciem pagastiem.

Cīravas luterāņu baznīca celta 1767. gadā pēc barona H. F. fon Bēra un viņa sievas J. E. fon Bēras pasūtījuma. Baznīcas vējrādītājā ir uzraksts “1767 H F BEHR I E BEHR”. Ēka atjaunota 1876. un 1888. gadā. Baznīcā saglabājies sens baznīcas zvans un 18. gadsimta pirmās puses ērģeles. Valsts nozīmes mākslas pieminekļi ir rokoko stilā 1781. gadā veidotais altāris, kancele un kungu sols, kas balstās uz sievietes galvas, kā arī ērģeļu luktas un prospekts, un telpu dekoratīvā apdare. Baznīcā ir novietots baroneses Julianas Elizabetes fon Bēras portrets baltā marmorā. Saglabājušies vairāki vērtīgi interjera priekšmeti – svečturi, bikstsols, upurtrauks, kauss un patēna. Kapenēs zem baznīcas bija apbedīta Aizputes muižas dzimtkundze J. E. fon Bilova un viņas meita J. E. fon Bēra. Abi greznie metāla sarkofāgi tagad atrodas Rundāles pils muzejā.


 

Kontakti

Tālrunis
+37126401508