Lūgšana kā kalpošanas veids

Guna Reina dzimusi un uzaugusi Latvijā, Ziemeļvidzemes laukos. Kopš 2013. gada dzīvo ASV. Jau braucot uz Ameriku, Guna bija pārliecināta, ka atradīs latviešu sabiedrību un latviešu draudzi. Iesaistījās skolā un latviešu biedrībā, aktīvi apmeklēja dievkalpojumus, kur satika savu nākamo dzīvesdraugu Dāvi — IT speciālistu un mājas kino zāļu dizaineri un audio sistēmu uzstādītāju. Kalpošanu baznīcā Guna sāka kā apkopēja, ko vēl joprojām dara ar prieku kopā ar vīru. Ordinēta diakones amatā 2018. gadā, aktīvi darbojas un kalpo Dienvidkalifornijas, Ziemeļkalifornijas un Sandjego draudzēs. 

– Varbūt šāds jautājums skanēs dīvaini, bet kā radās doma par lūgšanām par Ukrainu?
– (2022. gada) 23. februāra vakarā bija draudzes padomes sapulce, kad pienāca ziņa, ka Krievija ir uzbrukusi Ukrainai. Mēs, protams, aizlūdzām par to un es visu nakti skatījos TV un klausījos ziņas, un domāju, ko es varu darīt. Nākamā rītā runāju ar vairākiem cilvēkiem, daudzi zvanīja man, daudzi bija uztraukušies un teica, ka gribētu sanākt kopā uz kopēju lūgšanu. 24. februāra vakarā pēc Losandželosas laika plkst. 20:00 es aicināju visus Dienvidkalifornijas, Ziemeļkalifornijas un Sandjego draudžu locekļus uz vakara lūgšanu un teicu, ka šīs lūgšanas turēsim katru vakaru līdz kara beigām. Lai gan lūgšanu brīži bija domāti manām draudzēm, reizēm izmantojot Zoom platformu tiem pieslēdzās cilvēki arī no Vašingtonas un Ņujorkas. Pašā sākumā reizēm bijām vairāk kā 50 lūdzēji. 

– Kā radās ideja par šādu īpašu lūgšanu dienu?
– Tā ir mūsu arhibīskapes doma un ideja, viņa lielāko daļu darba tur ir ieguldījusi, viņa man lūdza palīdzēt šo projektu realizēt. Pieteicos palīdzēt, izveidoju lūgšanu stundu tabulu, Dāvis izveidoja to Excel formātā, lai varētu ievietot mājas lapā, lai pierakstītos.

– Cik lielā mērā jūsu kalpošana iepriekš saistījās ar lūgšanām?
– Kad dzīvoju Latvijā, mums mājās darbojās lūgšanu grupas. Padalījos Via de Cristo trīs dienu nometnē, kas izveidota, lai nestu atjaunošanos Baznīcai. Kamēr notika nometne, trīs dienas notika arī lūgšanu ķēde par nometni. Kad arhibīskape piezvanīja un pastāstīja par ideju lūgt 24 stundas par Ukrainu, man bija skaidrs, kas tas ir un kāda svētība ir no nepārtrauktas lūgšanu ķēdes. Tāpēc izveidojām tabulu, kurā cilvēki var pierakstīties uz vienu vai vairākām lūgšanu stundām, lai nevienā stundā lūgšanu ķēde nepārtrūkst.

– Jūs ar vīru un lūgšanu grupu esat lūguši par Ukrainu jau gandrīz gadu. Vai ir kas mainījies šajā laikā?
– Sākumā lūgšanas bija tikai par Ukrainu. Šobrīd lūgšanu grupā aizlūdzam gan par mūsu vajadzībām un citām problēmām, gan par Ukrainu un arī par zemestrīcēs cietušajiem. Katru dienu es skatos ziņas par Ukrainu un prezidenta Zelenska ikvakara uzrunu, lai varētu pastāstīt par to lūgšanu grupai, citi var pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši jaunu par situāciju Ukrainā. Tad dalāmies par ko vēl vajag aizlūgt. Tagad tā nav vairs tikai lūgšana par Ukrainu, mūsu aizlūgšanu loks ir daudz plašāks. Pateicoties manam vīram, mēs nevienu vakaru neesam izlaiduši. Mans kalpošanas darbs ir saistīts ar ceļošanu — uz Sanfrancisko un Sakramento tās ir sešas stundas ceļā ar automašīnu, un tikpat atpakaļ. Reizēm lūgšanu brīdis pienāk ceļā. Vienīgais, kas ir izmainījies, ir tas, ka mēs tagad laicīgi plānojam, lai plkst. 20:00 varam apstāties tur, kur ir kaut cik pieņemams interneta pārklājums, lai var nodrošināt tiešraides pieslēgšanos. Zoom saite nemainās, par lūgšanām reizi nedēļā informējam savus draudzes locekļus. Zoom saite ir Dienvidkalifornijas latviešu biedrības mājas lapā: https://biedriba.org/ukraina-1. 

– Kādas emocijas raisās, aizlūdzot par Ukrainu?
– Mēs priecājamies par katru uzvaru, par katru Ukrainas prezidenta Zelenska iespēju uzrunāt pasaules politiķus un cik ļoti viņš ir izmainījis starptautiskās attiecības un diplomātiju. Mēs priecājamies par katru Ukrainas panākumu un bēdājamies līdzi katram zaudējumam. 

– Kur un kā var pieteikties lūgt par Ukrainu?
– LELBPasaulē mājas lapā ir aicinājums lūgt par Ukrainu un tajā ir saite uz tabulu, kurā visi interesenti var pierakstīties lūgt konkrētā stundā. 

– Vai lūgšanu brīži kaut ko ir mainījuši jūsu dzīvē?
– Lūgšanā ir spēks un nepārtrauktā lūgšana ir nopietna kalpošana, kas prasa no mums gan laiku, gan zināmu disciplīnu. Šis gads ir parādījis, ka laiks ir jāieplāno, bet ja viņu ieplāno un ir apņemšanās, tā ir milzīga svētība. Iesākumā mēs baidījāmies, ka pienāks diena, kad neviens neatnāks (nepieslēgsies), bet šī gada laikā tāda diena nav bijusi. Mazākais, cik ir bijis, ir 10 cilvēki. Katru vakaru šobrīd pieslēdzas vidēji 15 cilvēki. Tas ir stiprinājis mūsu ticību un pārliecību, ka lūgšanām veltītais laiks nes svētību daudzu cilvēku dzīvē — gan to, par kuriem lūdzam, gan mums pašiem, kas lūdzam. 

Gunu Reinu intervēja Guntis Bukalders.

Birkas

Citi Jaunumi