Zeme mūs baro

Dainis Markovskis,
mācītājs

“Tu no savām istabām dzirdini kalnus, Tava darba augļi piepilda zemi. Tu izdiedzē zāli lopiem un labību, ko cilvēkiem audzēt, ka tie iztiku dabū no zemes, Tu dod vīnu, kas priecē cilvēka sirdi un ka tam vaigs spožs no eļļas, un maizi, kas spēcina cilvēka sirdi.” (Ps 104:13–15) Ķēniņa Dāvida psalms līdzinās varenai simfonijai, kas nāk no sirds dziļumiem un ko ar vārdiem vien nav iespējams izteikt un aprakstīt par visu to, ko ir radījis un veidojis Radītājs! Dievs visu ir radījis ļoti labu, arī to, ko mēs nevaram (un nekad arī nevarēsim) līdz galam pilnībā aptvert, izprast, novērtēt un izmantot.

Visam Dieva radītajam ir nozīme un paredzēts pielietojums — eksistēt, darboties, dzīvot, vairoties, veidoties, attīstīties utt. Mēs saprotam un atzīstam, ka uz zemes nevarētu būt dzīvība, ja nebūtu ūdens, gaisa, saules, uguns un citu resursu, kas ir iekļauti Dieva plānā. Debesu Tēvs rūpējas par visu dzīvo radību un cilvēkiem, lai uzturētu dzīvību. “Tik daudz Tu esi radījis, Kungs! To visu Tu esi radījis gudrībā! Zeme ir pilna Tavas mantas!” (Ps 104:24)

Asīzes Franciska dzejas “Dziesma par māsu sauli” rindas: “Esi slavēts, mans Kungs, par mūsu māsu māti zemi, kura mūs baro un audzē, un izdod dažādus augļus ar krāsainām puķēm un zālēm” ir apliecinājums, ka Dievs rūpējas par savu radību. Dievs ne tikai ir radījis šo pasauli un visu dzīvo, redzamo un neredzamo, bet Viņš turpina rūpēties par savu radīto un radību dažādos veidos, bet galvenokārt kopā ar cilvēkiem. Dieva plānā ir sadarboties ar cilvēku, kurš ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības. (1Moz 1:26–28) “Un Dievs teica: “Redzi, Es jums dodu visus stādus, kas briedina sēklu, kas ir uz visas zemes, un visus kokus, kuru augļi briedina sēklu, — tie ir jūsu ēdamais! Un visiem zemes zvēriem un debesu putniem, un visiem, kas rāpo pa zemi, kam dzīvības elpa, lai ir par barību visādi zaļoksni stādi!” Un tā ir. Un Dievs redzēja visu, ko bija darījis, un, redzi, tas bija ļoti labi!” (1Moz 1:29–31a)

Pēc cilvēka grēkā krišanas Ēdenes dārzā Dievs izraidīja cilvēku no Ēdenes dārza, lai turpmāk viņš apstrādātu zemi, no kuras viņš tika ņemts. (1Moz 3:23) “Vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezīsies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties.” (1Moz 3:19)

Dieva radītā zeme cilvēku baro un apgādā visdažādākajos veidos, jo zemē ir visi nepieciešamie resursi, ko cilvēki, sākot ar pirmo cilvēku Ādamu, pamazām atklāj un mācās pareizi lietot no paaudzes paaudzē. Dievs bagātīgi dod dažādus resursus un zināšanas, lai cilvēki zemi koptu, apstrādātu, veidotu, rūpētos par to, tādējādi sagādājot prieku un svētību sev un arī nākamajām paaudzēm.

Cilvēks nevar izdzīvot bez ēdiena un dzēriena. Tas ir apbrīnojami, ka dažādiem augļiem, dārzeņiem, garšvielām un citiem pārtikas produktiem ir tik daudzveidīgas garšas, smaržas, krāsas un nepieciešamās minerālvielas, kas vajadzīgas cilvēka organismam.

Zinātnieki, dažādi eksperti un uztura speciālisti, un viņu ziņojumi brīdina, ka klimata pārmaiņas var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti jau tuvākajā nākotnē. Nepārprotami tiek norādīts, ka cilvēku dzīves kvalitāte ir tiešā veidā saistīta ar klimata pārmaiņām. Pasliktinoties situācijai klimata jomā (zemes sasilšanas efekts, piesārņošana, gaisa temperatūras galējības, sausums, plūdi u. c.), var kļūt sliktāka arī pārtikas kvalitāte, kas savukārt var izraisīt dažādas slimības un badu plašos zemes reģionos. Tāpēc pēdējos gadu desmitos arvien vairāk un skaļāk tiek runāts par cilvēku kopējo atbildību un rūpēm par mūsu zemi.

Cilvēki daudzu gadu garumā ir atklājuši, kādi augļi un produkti ir ne tikai ēdami un garšīgi, bet arī veselīgi, vajadzīgi, spēcinoši, dziedinoši un dažādos veidos izmantojami un saglabājami. Visos laikos cilvēki savā uzturā visvairāk lieto maizi. Bībelē vārds “maize” sastopams daudzās vietās Vecajā un Jaunajā Derībā. Vārdam “maize” var būt daudz nozīmju: ēdamā maize, garīgā maize, upurmaize (Vecajā Derībā), Svētais Vakarēdiens (Jaunajā Derībā), Tēvreizes lūgšanā. Kristiešiem Bībele ir garīgā maize, ko varam baudīt katru dienu.

Vārds “maize” ir tēls vai simbols, ko cilvēks labi saprot. Maize simbolizē kristietības pozitīvo un dzīvību uzturošo spēku. Šī tēla (maizes) virkne aizsākās ar mannu tuksnesī — brīnumaino ēdienu, ko saņēma Israēla bērni ceļojuma laikā uz Apsolīto zemi. (2Moz 16) Maize simbolizē pārticību, Dieva svētību un rūpes par cilvēkiem. Dievs baro mūs, nevis mēs barojam Dievu, jo Viņš gādā par mūsu visvienkāršākajām un visdažādākajām vajadzībām. Atcerēsimies, ka Kristus pabaroja cilvēku tūkstošus ar maizi, jo Kristus ir Dzīvības maize. “Jēzus sacīja viņiem: ES ESMU dzīvības maize.” (Jņ 6:35a, 48)

Lielākā cilvēces daļa nevar iedomāties dzīvot un iztikt bez maizes. Ja ir galdā maizīte, tad jau reizēm arī pietiek. Tā gan pašiem jānopelna. Dievs dod sēklas, lai no graudiem ar cilvēka pielikto darbu un Dieva svētību tiktu radīta maize.

Dāvids slavē Radītāju, ka Dievs dod maizi, kas spēcina sirdi. Maize, ko baudām, ir nozīmīgs uzturvielu piegādātājs cilvēka organismam, jo tajā ir daudz ogļhidrātu, olbaltumvielu, šķiedrvielu, kā arī daudz nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu. Latvietim maize ir arī kultūras vērtība — no mīklas iejaukšanas līdz pat maizes kukuļa nonākšanai uz galda. Mūsu senči ir mācījuši, ka maizīte ir svēta, un ne velti mēs vēl joprojām pļaujas/ražas svētku dievkalpojumā uz altāra liekam maizi.

Maize dažādās formās jau no seniem laikiem ir bijis viens no nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievieno sāli un raugu. Viena no pasaulē izplatītākajām maizēm ir baltmaize, kuras galvenā sastāvdaļa ir kviešu milti. Latvijā un citās Eiropas valstī, un austrumos izplatīta un iecienīta arī rupjmaize. Rudzu rupjmaizi senāk cepa gandrīz ikvienā latviešu sētā, un arī tagad rupjmaize joprojām tiek cepta pēc sentēvu receptēm, un varētu teikt, ka rudzu rupjmaize kā latviešu tautas simbols ir atpazīstama daudzviet pasaulē. Pat Austrālijā vairākās pilsētās dažos veikalos ir nopērkama rudzu rupjmaize un saldskābmaize, kas gatavota Latvijā. Melburnā ir daži veikali, kuros var nopirkt Latvijas maizīti, kas tiek ievesta sasaldēta un ko var uzglabāt apmēram divus gadus. Austrālijā vairāk iecienīta ir baltmaize un cita veida maize, bet ne rudzu maize. Tas, iespējams, ir arī atkarīgs no Austrālijas klimata, ka nav tādu rudzu miltu kā Latvijā vai citur pasaulē. Melburnas Latviešu nama kafejnīcā pieprasītākie un pirktākie pārtikas izstrādājumi ir pīrāgi un rudzu vai saldskābmaize. Daudzos latviešu sarīkojumos, kur notiek dažādas loterijas, tieši pašu ceptā vai pirktā rudzu maize ir visvērtīgākā balva. Daudzi latvieši Austrālijā paši mājās cep rudzu maizi, ko viņiem iemācījuši vecāki. Paldies Dievam un vecākiem, vecvecākiem vai draugiem, kas iemācīja cept rudzu maizi pēc sentēvu receptēm. Daudziem latviešiem no mūsu zemes nākusī maize ir visgardākā. To arī viņi lūdz atvest no Latvijas, kad kāds tur ciemojas.

Atceros, ka, atvadoties no kādas sirmas draudzes locekles, ko apciemoju austrāliešu veco ļaužu aprūpes namā Melburnā, jautāju, ko viņa vēlētos, lai nākamreiz atvedu. Viņa pēc ilgākas pauzes sacīja: “Ja nu vienīgi kādu rudzu maizes šķēlīti.” Tā arī daudzus gadus, viņu apciemojot, regulāri pasniedzu viņai Svēto Vakarēdienu un arī aizvedu rudzu maizīti. Kādreiz vēl pēc mēneša viņas mazajā ledusskapītī bija kāda maizes šķēlīte, ko viņa taupīgi glabāja kādam īpašam gadījumam.

Dzejnieks, rakstnieks un dziļi ticīgs cilvēks Andrejs Eglītis kādā no savām grāmatām raksta: “Vai nākotnē latvietis vairs mācēs uz ceļiem lūgt Dievu un, paceļot no zemes maizīti, to noskūpstīt un pateikties Dievam?”

Ko nesīs nākotne, mēs nezinām. Mums katram Dievs ir kaut ko uzticējis, lai ticībā un kopīgi rūpētos un koptu vietu, kur esam šodien. Kopā ar Dievu viss labi izdosies! Ar Dieva padomu un svētību viss labi būs! Meklēsim atbildes Dieva Vārdā, Kurš ir radījis debesis un zemi, un viss labi būs! “Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas!” (Ps 34:9)

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju