Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. (Mt 6:21)
Sagatavošanās laiks Lieldienām, jeb tā sauktais Gavēņa laiks, kas ir sācies ar Pelnu trešdienu, aicina domāt ne tikai par dzīves ārējām dimensijām, bet ieskatīties dziļāk, rūpēties ne tikai par savu ārējo tēlu, bet arī par to, kas notiek dvēselē — kur, pie kā, un ar ko patiesībā ir saistīta mūsu sirds. Citiem vārdiem sakot, kas mums katram patiešām ir svarīgs — kas ir mūsu dzīves centrā: ko es īstenībā mīlu, kam uzticos, ar ko es savā klusumā dzīvoju?
Evaņģēlija nostāja ir skaidra: garīgā prakse, kas pārvērsta par ārišķību, kļūst tukša. Tādēļ, vai spējam būt iekšēji pieauguši un pieaugt arī pārliecībā, kas saka: “Es gribu būt brīvāks no tā, kas mani sasaista — dzīšanās pēc komforta, tēla uzlabošanas, atzinības”?
Jēzus teiktais: “Kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds” — ir kā eksāmens mūsu prioritātēm. Šī “manta” nav tikai tas, ko turam bankā, drīzāk gluži pretēji — tas, kam mēs sevi veltījam, kam atdodam savu laiku, uzmanību, enerģiju — pie kā esam iekšēji saistīti. Mūsu īstā “manta” nav tas, ko no pasaules izspiežam sev, bet tas, ar ko mākam būt pilnvērtīgās attiecībās.
“Kur ir tava manta?” kļūst arī par jautājumu: vai mana sirds ir atvērta tikai maniem projektiem, vai visai Dieva realitātei — cilvēkiem, dabai, atšķirīgajam ap mani? Te ir runa par regulāru praksi, nevis kādām aizrautības epizodēm. Citiem vārdiem sakot, tas, ko es daru baznīcā, man ir jāturpina virtuvē, darbā, sabiedrībā…
Svarīgākā un dārgākā “manta” nav mans tēls, sasniegumi, bet Kristus klātbūtne, kuru es atklāju un veidoju dzīvē, kuru es dzīvoju, pasaulē, kurā kalpoju.
Patiesa “bagātība debesīs” veidojas nevis bēgšanā no zemes, bet mīlestībā, kas iemiesojas ļoti konkrēti — rūpēs par pasauli, cilvēkiem, radību, taisnīgumu, jā, arī par savu zemi un tautu un par savu Baznīcu. Vajadzību pēc šīs “mantas” un “bagātības” šobrīd ir tik daudz — reālu, praktisku vajadzību, kur varam izmantot savu spēku, enerģiju, iespējas un līdzekļus. Gan mūsu zemes un tautas, gan mūsu Baznīcas labā. Ieskatīsimies, ieklausīsimies un atsauksimies!
Lai šis laiks mums kļūst par tiltu starp “iekšējo” un “ārējo” — starp sirdi un pasauli, veltījot sevi tam, kas patiešām ir svarīgs — mums katram pašam, apkārtējai pasaulei un Dievam.
Svētītu Gavēņa laiku vēlot,
+Kārlis
