LELBP arhibīskapa uzruna 2025. gada 18. novembrī, Latvijas Valsts dibināšanas 107. gadadienā

Nāk mūsu Dievs un neklusē… Viņš sauc debesīm augšā un zemei, lai tiesātu savu tautu: pulcējiet pie manis uzticīgos, kas upurēdami slēdza ar mani derību! Debesis vēstī viņa taisnīgumu, jo Dievs ir tiesnesis! (Ps. 50:3-6)

Mūsu valsts neatkarība ir gan dārgi izcīnīta, gan saņemta kā dāvana. Latvijas valsts svētkos pieminam tos, kas cīnījušies par Latvijas brīvību, un pateicamies par to, ko mūsu tautas dēli un meitas ir paveikuši Latvijas valsts un tautas labā, kā arī tiecamies pieredzēt Dieva vadību, kas vestu mūsu tautu, zemi un valsti tālāk saskaņā ar Viņa gribu.

Svētie Raksti atgādina, ka Dievs nav ierobežots cilvēku modeļos un shēmās. Tomēr tajā pašā laikā arī mums Viņš ir klātesošs pavisam konkrēti un tieši. Šo Dieva klātesamību savas valsts un tautas liktenī esam pieredzējuši, savai valstij veidojoties un atjaunojoties. Bet vai šobrīd mūsu ego, kam nereti piemīt tieksme maskēties kā kļūdām dažādos — arī mūsu valsts esības un darbības līmeņos, tomēr pārāk bieži nenostājas kā šķērslis priekšā šai Dieva klātesamībai mūsu tautas liktenī? Ja tā ir, tad kā šos šķēršļus — savtīgā ego izpausmes — pārvarēt…? Varbūt tieši tādēļ tik svarīgi ir šie mūsu tautas svētki… Jo tie atgādina par kaut ko lielāku, dziļāku, vērtīgāku, kā tikai mūsu īstermiņa intereses, kuras rezultējas arvien neatrisinātās problēmās ne tikai personīgi, bet arī valstiski…     

Savas valsts neatkarības svētkos atcerēsimies, ka mūsu brīvība un valsts nav tikai cilvēku nopelns. Dievs darbojas vēsturē un tā mudina cilvēkus vairot taisnību, mieru, atbildību, brīvību. Tādējādi arī mūsu tautas centieni ir un var būt instrumenti, ar kuriem tiek īstenota Dieva taisnība.

Valsts nav tikai teritorija un institūcijas; tā ir sava zeme, tā ir kopiena ar vērtībām, pienākumiem, identitāti, tradīcijām. Šķiet, šobrīd vismaz dažus no šiem elementiem pārāk bieži aizmirstam… Un tā arī zaudējam kādu daļu paši no sevis… Ja valsts lepnums un cieņa pārvēršas par sekošanu ārējām ietekmēm, propagandu vai institūciju darbību, tā neatbilst Dieva aicinājumam. Tauta, kas vēlas Dieva svētību, ir tauta, kas godā taisnību un rīkojas atbilstoši tai, nevis neapdomīgi apvaino savus brāļus un māsas, piemēram, neprasmē saprast vai lasīt kādus tekstus, dokumentus, konvencijas, vai — vēl ļaunāk — savu brāļu un māsu, savas tautas un valsts mīlestību savstarpēji maldīgi iztēlojas kā kaut ko pilnīgi pretēju…

Valsts un tauta var saglabāt neatkarību ne tikai ar militāru pasargātību (kas šobrīd, redzot to, kas notiek mūsu kaimiņos, ir svarīgāka kā jebkad atjaunotās Latvijas valsts pastāvēšanā) vai ekonomisku stabilitāti (kurai tikai vēl arvien, arvien tuvojamies — cerams.., vai arī — redzot mūsu valsts ekonomiskās attīstības peripetijas — vairs tikai — varbūt…?), bet ar savu pilsoņu atbildību: ar cilvēkiem, kas piedalās valsts attīstībā, balso, domā par kopējo labumu, ciena esošos likumus un arī prasa atbildību no saviem vadītājiem.

Neatkarības svētkos pieminam tos, kas ziedoja dzīvību par mūsu valsti. Patiesa savas valsts neatkarības svinēšana ir arī pateicība un pienākuma izjūtas stiprināšana. Tie, kuri iepriekšējās paaudzēs ziedoja sevi par mūsu valsti, droši vien vēlētos, lai mēs šodien ne tikai sanāktu formālos svētku pasākumos un dievkalpojumos, bet arī turpinātu viņu iesākto darbu, un šodien tas ir: rūpēties par savas valsts drošību visās tās dimensijās, veidot valstiski atbildīgu sabiedrību, sekmēt mūsu bērnu pilnvērtīgu nākotni savā Tēvzemē — ne tikai pilsētās, bet arī laukos, un rūpēties par vājajiem…

Valsts neatkarības svētku nozīme ir ne tikai pagātnes notikumu svinēšana — tā ir atgādinājums par pastāvīgu procesu, kas prasa arvien jaunu atjaunošanos. Ikdienā tas nozīmē: izglītības, tiesiskuma, ekonomiskās un morālās attīstības veicināšanu it visā, kas ir valsts — pilsētās un laukos, ekonomikā un garīgajā dzīvē; valsts prestiža, labklājības un drošības veicināšanu un stiprināšanu, un arvien lielāku gatavību saskarties ar jauniem izaicinājumiem. Tā ir ļoti liela atbildība, kuru Dievs lai mums visiem palīdz īstenot!

Lai mūsu brīvība nekļūst par formalitāti, bet par nerimstošu vēlmi un iespēju kalpot un audzināt pašiem sevi un Latvijas nākamās paaudzes brīvai, cieņpilnai dzīvei gan Latvijā, gan augsti ceļot tās vārdu pasaulē!

+Kārlis

Citi Raksti