Covid-19 laikā no tālienes dziedinot un garīgi aprūpējot

Lūdzot un domājot par to, ko no mums prasa šis Covid-19 laiks, atkārtoti nonācu pie dažiem Kristus dziedināšanas stāstiem. Vienā Jēzum notiek saruna ar vīru, kas bija augstā centuriona amatā. Viņa kalps bija smagi slims. Vīrs pazemībā neprasa, lai Jēzus Kristus dotos uz viņa māju, bet lai Jēzus dotu ‘tikai pavēli, un mans kalps būs dziedināts.” Jēzus izbrīnā izceļ šī romieša ticību un viņam saka: “Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis!” Un kalps tapa vesels tanī pašā stundā.” (Mt. ev. 8:5-13).
Otrā notiek debates starp Jēzu un drošsirdīgu kanaāniešu sievieti. Viņa ir neatlaidīga un lūdz, lai Jēzus apžēlotos par viņu un palīdzētu viņas dēmona mocītai meitai. Arī dēļ sievietes asprātības un pazemības, kā arī absolūtās pārliecības, ka Jēzus var izpildīt viņas lūgšanu, viņa sadzird Pestītāja vārdus: “Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek, kā tu vēlies.” Un tajā brīdī viņas meita kļuva vesela.” (Mt. ev. 15:21-28)
Abos gadījumos Jēzus dziedinošais spēks viņus aizsniedza, kaut Jēzus pats viņiem nepieskārās. Mēs neesam Jēzus, bet kalpojot Viņam, ticu, mūsu ilgas ir doties tieši un uzreiz pie slimajiem un viņu ģimenēm. Mēs ilgojamies būt klāt. Uzlikt roku un kopā lūgt. Pati piedzīvoju konfliktu dvēselē un ticu, ka arī jūs to izjūtat, kas esat savas draudzes mācītāji, vai arī kādi no tiem, kas parasti dodas pie cilvēkiem, kas dzīvo aprūpes namos vai mājās bez citu atbalsta. Ko tagad darīt, kad pat ģimenes locekļiem aizliegts apciemot savējos, lai aizsargātu viņus no Covid-19.
Lai aizsargātu vājākos. Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū, mīļie ordinētie un neordinētie mūsu draudžu garīdznieki, tā ir atbilde mūsu dvēseles cīņai! Uz laiku tiekam aicināti rūpēties par vājākiem, lūdzot par viņiem no attāluma. Mums nav liegts zvanīt, iedrošināt viņu ģimenes locekļus un citam citu, ka nedarām pāri otram, kad atturamies viņus apciemot vai satikt. Tieši otrādi – mēs viņus un citus, arī sevi, aizsargājam no vēl smagākas saslimšanas. Paklausot visiem ieteikumiem, mēs arī piepildām Jēzus mīlestības bausli, kura noslēgumā esam aicināti mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu. Vai lielāka mīlestība nav šī, ka mēs, kas patiesi gribam doties kopā un palīdzēt, tomēr neaizsargājam vājākos un plašāko pasauli, paliekot mājās, ja iespējams. Uz laiku. Jo ticu, ka tas būs uz laiku.
Mēs varam palīdzēt ierobežot šo ļauno vīrusu. Gribam būt klāt, gribam palīdzēt, bet mēs taču ticam, ka caur Kristu mūsu lūgšanām ir spēks aizsniegt slimnieku un bailēs nonākušo sirdis. Mēs ticam, ka Viņš ir klāt viņiem. Un svētīs viņus un mūs. Lai Gars no tuvienes un tālienes ved kopā mūsu dvēseles, ne telpās kopā sanākot, bet sirdīs vienoti Dieva mīlestībā! Lūdzu, nejūtieties vainīgi, ka uz laiku nekalpojam, kā esam ieraduši! No mums šobrīd prasa vien atšķirīgi kalpot un ticēt, cerēt un mīlēt. Mūsu 146. dziesmas pēdējais pants lai jūs stiprina un atgādina:
Nav dienas nevienas, kas neiededz sauli,
Ko tāles un dzelmes, Dievs, atstaro Tev!
Tev paklanās zvaigznes, Un lūgšanas aiznes
Šo dziesmu svētstundā Tev dziedātu.
+ Lauma

Healing during the Covid-19 challenge
As I prayed and pondered the challenges and uncertainties of this time, two stories of healing kept coming to mind. In one, Jesus has a conversation with a Roman centurion. His servant is ill and this man made it his mission to seek healing for his servant. In true humbleness, he does not ask Jesus to go to his home, but has absolute faith He can just ‘say the word’ and his servant will be healed. Jesus praises this man’s faith and answers him: “You may go; as you have believed, let it be done for you.” And at that very hour (his) servant was healed.” (Mt 8:5-13). We know Jesus heals in various ways, sometimes directly touching the ill, but at others, not even coming in direct contact with them.
As another example of this we can read the conversation between the tenacious Canaanite mother and our Lord. She is willing to do anything to procure help for her daughter, who is tormented by a demon. Her persistence pays off and Jesus concludes their conversation with the words: “O woman, great is your faith! Let it done to you as you have desired.” And her daughter was healed from that hour.” (Mt 15:21-28)
As we are increasingly asked to not gather in places of worship and prohibited from visiting our sick and elderly, I trust many of you are in inner conflict. We desire to serve one another as Christ has called us to. So many of our ordained and non-ordained servants of Christ, know the power of walking with our weakest and their families as they are challenged by illnesses. We want to hold their hands and gather around them, but even family members are not granted access to their loved ones in order to protect them from Covid-19. As they protect the most vulnerable, they also are protected and so the virus has less and less chances to infect others.
Can we all understand that that is the answer to our angst and guilt? The acknowledgement that, by protecting them, we truly are fulfilling the highest command of our Lord? That we should love our neighbors as ourselves. Love does not ever seek in any way to harm another. Though I also struggle to figure out how not visiting can truly be the highest expression of love at this time, we need to join together in efforts to stop this virus. We believe that as we pray in the name of our Lord Jesus Christ, our prayers do reach the hearts of those for whom we pray.
May our faith be as absolute as the centurion’s and the mother from Canaan, that Jesus is, and will be, with our loved ones, and will heal as He blesses all of us.
Together, we can do this! We can call one another and keep in touch by sending cards! We can think of the greater good even as we overcome our basic instincts to do things as we always have. These challenging times, so full of fear, call for extraordinary calm. God can provide what we cannot. Entrust to Him your desperation, needs, guilt, impatience, all your longings. Breathe a little more deeply. Give space to the sacred in this scary time. Share with others who have experienced answered prayers! Try to heed the Apostle’s words, written from imprisonment in a very scary time:
“Do not be anxious about anything, but in every situation, by prayer and petition, with thanksgiving, present your requests to God. 7And the peace of God, which transcends all understanding, will guard your hearts and your minds (and your loved ones, sic) in Christ Jesus.“ (Phil.4:6-7) With you in prayer from afar and ever near in His love!
+ Lauma

FOTO: Baiba Redmane

Citi Raksti