1. Kāda ir Jūsu personīgā motivācija turpināt pildīt šo amatu—kādi ir iesāktie darbi, ko Jūs vēlaties turpināt?
Pārdomājot jautājumu vairākas reizes, nonācu pie vārda – cerība. Man ir cerība, ka Dievs palīdzētu pabeigt darbus, kas iesākti kopā ar Baznīcas Virsvaldi un citiem LELBP cilvēkiem.
Man ir cerība, ka tas, ko esmu iemācījusies pēdējos gados, palīdzētu efektīvāk vadīt mūsu Baznīcu. Man ir cerība, ka pandēmija beigsies, bet, ka mēs neaizmirsīsim arī to, ko tā mums mācījusi. Virtuālā pasaulē sanācām un labāk iepazināmies. Laikā, kad fiziski bijām attālināti, likās, ka samazinājās attālums mūsu starpā. Gribu turpināt vēl labāk un pilnīgāk izmantot iespējas, ko dāvina tehnoloģija.
Izjūtu Dieva aicinājumu kopā ar jums kalpot un strādāt. Mani motivē kopā piedzīvotā kristīgā sadraudzība, labā sadarbība, iespēja augt un mācīties no savām kļūdām.
Ticu, ka vienotībā un Svētā Gara vadībā kopā atradīsim, kā arvien varam būt radoša, augoša, dzīva Kristus miesas daļa.
Mani motivē cerība, ka Dievs atbildēs mūsu lūgšanas, ka spēsim tā liecināt un strādāt, lai visi, kas ienāktu mūsu Baznīcā, izjustu un saņemtu Dieva un Kristus mīlestības, žēlastības un patiesības svētību.
Iesāktie darbi, ko vēlos turpināt:
a. Pandēmijas dēļ izjuka cerība vairāk apciemot LELBP draudzes – gribu būt klāt un uzklausīt draudžu ieceres, rūpes, vajadzības un ieteikumus.
b. Vēlos jūs labāk iepazīstināt ar tiem, kuŗi ienākuši LELBP kopš 2015. gada. Paldies Dievam, mūsu garīdznieku skaits ir krietni audzis! Mācītāja amatā ordinēti četri cilvēki, ceram, ka tuvākā laikā pievienosies vēl divi; diakona amatā ordinēti četri, drīz ordinēsim piekto. Pēc kolokvijiem esam uzņēmuši astoņus mācītājus. Viens no tiem bija māc. Mārtiņš Urdze, kuŗš nomira 2021. gadā. Lai mūžīgs miers viņam un visiem mūsu Kristus kalpiem, kas aizgājuši mūžībā.
c. Pabeigt LELPB reģistrāciju Latvijā. Baznīcas Virsvaldes vārdā drīz tiks iesniegti visi vajadzīgie dokumenti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Daudz darīts cerībā, ka Latvijas Republika atzīs mūsu Baznīcas tiesisko statusu.
d. Noteikt par prioritāti un piestrādāt pie mūsu Baznīcas teoloģijas. Mums ir jāatbild uz jautājumiem, ko mums prasa par mūsu nostāju attiecībā uz ētiskiem jautājumiem. Augošā agresivitāte, interneta negatīvās ietekmes, progress medicīnas laukā, rūpes par klimata pārmaiņu sekām, izpratne par to, kas ir ģimene, vai pat draudze – tie visi ir temati, pie kuŗiem nepieciešams mūsu teologiem strādāt.
e. Nokārtot jautājumu par Baznīcas arhīvu. Meklējot dokumentāciju mūsu vēsturiskai pēctecībai, kļuva skaidrs, cik ļoti nepieciešams sakopot arhīvu vienā vai pat dažās vietās, un to digitalizēt. Šis jautājums ticis pārrunāts vairākos mūsu apgabalos, to jāturpina risināt arī visai Baznīcai.
f. Turpināt attīstīt LELBP jaunās Kristīgās audzināšanas nozares darbu kopā ar tās ļoti spējīgiem vadītājiem. Cerība ir izveidot materiālu ‘krātuvi’ visiem, kuŗi strādā ar mūsu bērniem, jauniešiem un iesvētāmiem. Arī pēc pandēmijas noteikti jārīko iecerētās LELBP kristīgās jaunatnes dienas. Gribu palīdzēt, ka šī iecere piepildītos.
g. Kopā ar māc. Dr. Daci Skudiņu un Latvijas Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles vadību Kapseļu ielā, un citiem turpināt attīstīt iespējas LELBP vēl vairāk atbalstīt tos, kuŗi citkārt paliek bez balss un ir sabiedrības mazāk aizsargāti. Viena vīzija būtu izveidot vairākus projektus, kas veicinātu kristīgo labdarību ne tikai Latvijā, bet visā LELBP.
h. Palīdzēt atrast un apstiprināt LELBP preses sekretāri. Vēlos, kaut pēc iespējas vairāki zinātu, kas mēs esam bijuši, esam un ceram būt. Mājas lapai jāturpina attīstīties. Visam vajadzīgi līdzekļi. Turpināšu meklēt finansiālu atbalstu mūsu darbam. Kaut vīzijas ir labas lietas, tomēr bez finansējuma, praktiski runājot, pat viscēlākie mērķi un sapņi neīstenosies.
i. Pilnveidot attiecības ar citām Baznīcām, latviešu un starptautiskām organizācijām. Īpaši Pasaules luterāņu federācijā un Porvoo komūnijā tiekam respektēti un aicināti līdzdalīties viņu darbā. Ceru biežāk informēt par iespējām pilnīgāk iesaistīties, jo sevišķi, kad tiekam aicināti lūgšanās vienoties par cietušajiem, vai arī atbalstīt ar ziedojumiem palīdzības darbus.
2. Vai jūsu domas/vīzija par mūsu Baznīcas nākotni ir mainījušās pēdējos gados, kamēr esat kalpojusi kā archibīskape? Lūdzu paskaidrot.
Vārds vīzija atgādina mākslas darbu – rāmis paliek tas pats, kamēr glezna top un pārtop! Kā pirms gandrīz septiņiem gadiem, tā tagad, rāmi manai vīzijai par mūsu Baznīcas nākotni, ticu, devis Kristus: Man ir dota visa vara (autoritāte) debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis, un, redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām. (Mt. 26:17-20)
Cenšoties izpildīt Viņa darba aprakstu, iedomājos – ja Kristus vārdi ir tas rāmis, kas notiek ar pašu gleznu? Ticu, ka tai ir bieži jāmainās, lai tā būtu vitāla un uzrunātu pasaules nemitīgi mainīgās realitātes un vajadzības. 2015. gadā man bija vīzija, ka draudzes, kuŗām demogrāfiskie apstākļi liedz skaitliski augt, varēs atbalstīt un celt tās draudzes, kam ir potenciāls augt! Vairākos gadījumos vīzija ir piepildījusies, vēl citos pie tās jāpiestrādā.
Uzsākot darbu, vēlējos vairāk iepazīties ar mūsu draudzēm pasaules malu malās. Ceru, ka vairāk varēšu doties pie māsām un brāļiem mūsu Baznīcas apgabalos, lai kopā lūdzot, Dievu slavējot, ne tikai pateiktos par jūsu tik uzticīgo kalpošanu, bet arī mudinātu visās pārmaiņās neuzdot, neļaut statistikai dominēt.
Gribu uzsvērt, ka skaitļi nenosaka potenciālu. Mēs varbūt esam maza Baznīca, bet tas, ka esam starptautiska, interregional Baznīca, dāvina iespējas, ne ierobežojumus. Un tas, ka mēs cits citu tik labi pazīstam, nes svētību! Arī sadarbībā ar latviešu organizācijām. Iepazīstinot ar mūsu Baznīcu, augam paši, ko jaunu iemācoties no līdzcilvēku pieredzes! Pandēmija atvēra durvis šādai tuvākai iepazīšanās internetā. Glezna, šķiet, izmainījusies, pienākušas klāt jaunas krāsas?
Iesākot savu darbu cerēju, ka archibīskapes amats man dāvinās iespējas vairāk uzklausīt citus Baznīcā. Diezgan skarbā realitāte ņēma virsroku. Kārtojot tīri juridiskus un praktiskus jautājumus, darbus, pietrūka laika daudz kam citam. Paldies Dievam, nāca palīgā apbrīnojami darbīgie BV locekļi, asistente Tija Abula un citi, bet visi piedzīvojām laika trūkuma spēju ierobežot vīzijas piepildīšanos. Īpaši pateicos archib. emer. Elmāram Ernsts Rozītim un visiem emeritētiem prāvestiem, kuri turpinājuši aktīvi iesaistīties un atbalstīt mūsu kopējo darbu.
Nokārtojoties jautājumiem saistībā ar mūsu Baznīcas reģistrāciju Latvijā, ceru, ka visi kopā varēsim veidot nākotnes vīziju līdzīgāku tai, ko Kristus mums devis. Mums ir jāatrod ‘valoda’, kuŗā svešinieki, jaunieši un bērni klausītos un patiešām iemīlētu Kristu, savu draudzi, Baznīcu un cits citu. Jāmācās mums visiem, ko tieši šinī laikā un mūsu realitātē nozīmē piepildīt Kristus uzdevumu darīt par mācekļiem visas tautas, mācīt un kristīt, un, kā Viņš teica: turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis.
3. Kāda varētu būt Jūsu stratēģija par šīs vīzijas īstenošanu? Kas varētu traucēt, kas palīdzētu?
Mana stratēģija:
- Vairāk lūgt, arī kopā ar jums, lai mūsu Baznīcas lēmumi un darbs, gaisotne, ko radām savās draudzēs, tiešām atspoguļotu Dieva gribu un Kristus mīlestību.
- Stratēģiskāk iedalīt savu laiku, mēģinot labāk prioritizēt uzdevumus.
- Kā minēju, vairāk un labāk izmantot tehnoloģiju.
- Apciemot draudzes, jo sevišķi tās, kuŗās neesmu bijusi.
- Turpināt mācīt latviešu vasaras (vai ziemas!) vidusskolās. Meklēt, kā atbalstīt darbu ar bērniem un jauniešiem, rakstot, piedaloties pasākumos, ko rīko arī citas mūsu latviešu organizācijas.
Šo visu varētu traucēt tas pats laika trūkums, kā arī, ja mēs nespētu arvien cits citu cienīt un uzklausīt pat tad, ja domas dalās. Mūsu daudzveidība ir liela svētība, bet arī prasa vēl lielāku atbildību, sadarbojoties uzticībā.
Kas varētu palīdzēt īstenot vīziju? Ņemot vērā pandēmijas visaptverošo ietekmi uz mūsu dzīvēm, ir jābūt nomodā par tiem, kas cietuši visdažādākos veidos un kuŗiem stāv vēl priekšā pandēmijas radīto seku pārdzīvošana un izvērtēšana. Ir jāapzina jau esošos Baznīcas resursus un jāmeklē cilvēkus, kuŗi ir kompetenti šādos jautājumos. Mums ir nepieciešams viņus vairāk uzrunāt un iesaistīt.
Arī palīdzētu aktīvāka līdzekļu vākšana mūsu kopīgam darbam un vīziju īstenošanai.
4. Kādu atbalstu un rīcību Jūs sagaidītu no draudzēm un amata brāļiem/māsām?
Es cerētu, ka mani un visu mūsu Baznīcu draudzes un garīdznieki iekļautu savās lūgšanās. Es cerētu, ka katrs ar mani būtu atklāts, nebaidītos dalīties savās rūpēs un domās. Es cerētu, ka mēs kopā varētu pārvarēt domstarpības un izaicinājumus, kas rodas dēļ mūsu raksturīgās daudzveidības.
Arī tad, kad mēs nebūtu vienās domās, pat par kādu teoloģisku jautājumu, es sagaidītu, ka mēs cits citu ar cieņu uzklausītu, tā katram piešķirot iespēju dalīties.
Es arī no sirds cerētu, pat sagaidītu, ka draudzes finansiāli atbalstītu LELBP un mūsu Misijas fondu, kā arī Rītdienas fondu. Mēs bez līdzekļiem nespēsim veikt to darbu, kas mums uzticēts.
5. Kāda ir patreizējā sadarbība ar LELB?
Šobrīd LELB Virsvalde uz laiku pārtraukusi līdzdalību mūsu abu Baznīcu Sadarbības padomē. LELB sprieda, ka mūsu Baznīca bija rīkojusies pret viņu interesēm. Lai arī abas Baznīcas centušās atrast kopēju valodu sadarbībai, mums ir atšķirīgas atbildes uz tiem pašiem jautājumiem. Piemēram, par Bībeles interpretāciju, par sieviešu ordināciju, arī par vairākiem eklezioloģiskiem un ekumeniskiem jautājumiem.
Nodibinot un tālāk izveidojot mūsu Latvijas apgabalu, centāmies iepazīstināt plašāko sabiedrību ar to, kas ir LELBP. Bija reizes, kad tas tika uzskatīts kā rīcība, vērsta pret LELB. Ņemot vērā vēsturiskos apstākļus, kuŗu dēl esam auguši dažādās valstīs, latviešu sabiedrībās un kultūrās, nav pārsteidzoši, ka uz tiem pašiem jautājumiem mums būs dažādas atbildes.
Savā pēdējā Sinodē, 2021. gada jūnijā, LELB nolēma izstāties no Eiropas Protestantu baznīcu apvienības (GEKE) un pievienoties Starptautiskai luterāņu padomei (International Lutheran Council). Šīs izvēles atklāj viņu teoloģisko pārliecību un veidu, kā viņi tālāk vadīs LELB. Šie novērojumi nav pārmetumi, tikai fakti, kas dziļi ietekmē iespējas pilnīgāk sadarboties.
Viss nav tumšās krāsās jāiezīmē. Ar daudziem LELB garīdzniekiem un draudžu locekļiem mums arvien ir labas attiecības. Tomēr, daudziem sāp – abās Baznīcās. Turpināšu lūgt un cerēt, ka tas, kas mūs vieno, arvien ir spēcīgāks kā tas, kas mūs šķeļ. Kā apustulis Pāvils vēstulē Efeziešiem raksturoja – lai arī Dievs dod mums izjust to miera saiti, kas visus kristiešus vieno: Viena miesa un viens Gars – tāpat kā vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti – viens Kungs, viena ticība, viena kristība, viens Dievs un Tēvs visiem, kas ir pāri visiem, caur visiem un visos. (4:4-5).
6. Ko Jūs gribētu, lai LELBP draudzes un draudzes darbinieki zinātu par mūsu baznīcas darbību?
- Ka Dievs mūs ir svētījis ar ļoti, ļoti labiem, atbildīgiem un ticībā dedzīgiem Baznīcas Virsvaldes locekļiem! Viņi pašaizliedzīgi ziedo savu laiku mūsu Baznīcai, un katrai un katram pienākas mūsu pateicība!
- Ka LELBP dara daudz! Neskatoties uz kļūdām. Daudzreiz tās bijušas manas kļūdas, bet cits citam esam palīdzējuši, cits citam esam piedevuši. Domstarpības bijušas, pārvarētas, dažreiz piekrītot nepiekrist cits citam. Tas pat ir veselīgi, jo arī caur citu uzskatu uzklausīšanu, paši varam pārbaudīt savu redzes viedokli.
- Ka mūsu Baznīca ir svētīta ar lielu uzskatu dažādību! Un tā ir Dieva dāvana, jo tā rodas jaunas idejas, perspektīvas. Ticu, ka jūs katrs savās draudzēs esat ko līdzīgu piedzīvojuši.
- Ka jūs esat LELBP! Jūs katra un katrs, kas savās draudzēs turpināt darīt to, kas kļūst citiem par svētību!
Jā, mūsu mājas lapa un Baznīcas gadagrāmata vispilnīgāk liecina par mūsu aktivitāti, bet, ja tiešām gribat zināt, ko LELBP dara, lūdzu, paņemiet rokā spoguli. Liels paldies jums! Ar jums ir bijis gods un prieks kopā strādāt un Dievu lūgt. Noslēdzot, iedomājos, ko es vēl cerētu? Ka katrs no mums, kas esam LELBP, rokā ņemtu otu un mūsu kopējai Baznīcas gleznai vai tēlam kaut ko no sevis “piezīmētu”/ dāvinātu.
Lai Dievs svētī, ka viss mūsu darbs būtu Viņam par slavu un godu un mūsu Baznīcai un latvju tautai un citiem par svētību.
Patiesā cieņā,
+ Lauma Zušēvica
Papildinājums
Atbildot Bīskapa vēlēšanas komisijas jautājumus, pasakoties baidījos kādu aizmirst vai neizcelt. Tomēr mani nelika mierā doma, ka ar paldies tiem ‘citiem’, kas nāca palīgā, nepietiek. Tādēļ lūdzu pieņemiet šo papildinājumu.
* Nekad pietiekami nespēšu pateikties manai ģimenei, īpaši manam vīram Ivaram. Bez viņa atbalsta un mīlestības nekad nevarētu veikt savu darbu. No visas sirds, paldies!
* Gribu arī no visas sirds pateikties manai Milvoku draudzei, kur kalpoju, un Sandrai Kalvei, kas bija priekšniece tos vairāk kā četrus gadus, kad dēļ draudzes atbalsta varēju veikt archibīskapes pienākumus. Tik daudz tika darīts, atbalstot mani un vadot draudzi, īpaši tad, kad man bija jāceļo. Dievs jūs dāvināja man un caur jums veidoja un svētīja manu kalpošanu.Pārdomājot šos pēdējos gadus, un īpaši 2017., gribu jums daudziem dziļi pateikties par lūgšanām un atbalstu, kad īsā laikā piedzīvojām vairāku neaizmirstamu mīļu ģimenes locekļu aiziešanu mūžībā.
* Pēdīgi, ievēroju, ka viņa nebija pielikusi savu vārdu, bet liels paldies Silvijai Kļaviņai- Barshney, kas sagatavoja video ierakstu, kā arī Unai Torsterei, kas atbalstīja šo darbu un visu
izsūtīja.
Nožēloju, ka šo neierakstīju no paša sākuma. Gribēju, vajadzēja, tagad, lūdzu, piedodiet un pieņemiet kā papildinājumu manām atbildēm.
Jūsu + Lauma
VIDEO skatāms šeit : https://drive.google.com/file/d/1l4mHIgSyLaEdmjQ1ETM6v0xYo2aW3ojJ/view
