Novembrī uz dažām dienām man bija iespēja kopā ar žurnālistu Arni Šablovski doties uz Ļvivas pilsētu Ukrainā. Šī man bija otrā reize Ukrainā pilna mēroga kara laikā. Tur pavadītās dienas bija piepildītas spēcīgām un vērtīgām pieredzēm, atkal sajūtot Ukrainas tautas cīņas sparu un arī kara elpu pavisam tieši. Šo kara darbības tuvumu var reāli pieredzēt jebkurā Ukrainas vietā. Cilvēki ar to sadzīvo, jo nav citas iespējas. Jā, ir jūtams nogurums, ir cilvēki, kuriem ir depresija no nebeidzamajiem apdraudējumiem un gaisa trauksmēm, no ziņām par kritušajiem kareivjiem, pavisam konkrētiem upuriem turpat līdzās, nogurums no tā, ka nav iespējams dzīvot ar pārliecību par rītdienu. Bet pāri šai realitātei ir nezūdoša pārliecība par nepieciešamību cīnīties par savu zemi, par taisnību, par cilvēcisko cieņu. Ukrainā notiek ne tikai militāra cīņa, šis karš ir arī cīņa par to, ko nozīmē būt cilvēkam. Šajā cīņā Ukrainas tauta cīnās un uzvar, varonīgi pretojoties Krievijas agresijai. Tādēļ laiks, kuru esmu varējis pavadīt Ukrainā gan pagājušajā gadā, gan šajā reizē, ir bijis tik atdzīvinošs un pamodinošs. Tur tu saproti, ka ar Ukrainas kara realitāti arī mums tiek dota iespēja būt redzošiem, būt nomodā. Un tā ir dāvana – diemžēl caur citu cilvēku, citas tauta upuriem un ciešanām. Vai to varam novērtēt? Novērtēt un nepagurt atbalstīt tos, kuri par savu brīvību cīnās, sevi nežēlojot. Cīnās par savu un arī par mūsu brīvību…
Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē arhibīskaps Kārlis Žols, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs un citi delegācijas pārstāvji uz balkona.
Šajā reizē vispirms biju aicināts piedalīties vizītē ievainoto kareivju rehabilitācijas centrā. Saskarsmes ar viņiem bija patiesi spēcīgas — vīri bez rokām vai bez kājam, bet dvēselē stipri un nesalauzti….
Šajās pāris dienās Ļvivā nozīmīgu daļu laika pavadījām ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Andreju Pildegoviču, ar viņu kopā apmeklējot Ļvivas pilsētas mēru Andreju Sadoviju, piedaloties kritušo kareivju izvadīšanas rituālā, stāstot Ļvivas mēram un arī Ukrainas presei par Latvijas, diasporas latviešu un mūsu Baznīcas atbalstu Ukrainai. Kopā ar vēstnieku Andreju Pildegoviču un žurnālistu Arni Šablovski arī piedalījāmies Ļvivas Katoļu Universitātes organizētajā un tajā notikušajā paneļdiskusijā par Baltijas valstu un arī mūsu Baznīcas šī brīža atbalstu Ukrainai, par karu un garīgumu, par vēsturi, pagātni un tagadni. Šī paneļdiskusija angļu valodā redzama Youtube kanālā.
Vizītē pie Ļvivas un tās apgabala Grieķu Katoļu Baznīcas arhibīskapa Igora Voznjaka Ļvivas Sv. Jura katedrālē.
Tikāmies arī ar Latvijas goda konsulu Ļvivā un lielu Latvijas draugu Volodimiru Hartsulu. Biju arī patiesi pagodināts tikties ar Ļvivas un tās apgabala Grieķu Katoļu Baznīcas Arhibīskapu Igoru Voznjaku Ļvivas sv. Jura katedrālē. Liela daļa Ļvivas un tās apkārtnes ļaužu ir Grieķu katoļu Baznīcas locekļi. Bija patiesi aizkustinoši būt ļaužu pilnajos Ļvivas Grieķu katoļu Baznīcas dievnamos, kurus katru dienu no rīta līdz vakaram piepilda cilvēki, kas lūdz par savu zemi, savu valsti, savu tautu, saviem tuviniekiem, savas zemes aizstāvjiem. Kaut ko no tā mēs Latvijā pieredzējām mūsu Atmodas laikā apmēram pirms 35 gadiem… Daudz no šīs savas tā laika pieredzes esam aizmirsuši… Lai Dievs palīdz, ka mēs kaut ko no tā svaiguma un spara varam atkal pieredzēt, tomēr esot Dieva pasargāti no kara un tām sāpēm, caur kurām iet šobrīd Ukrainas tauta! Lai Dievs palīdz Ukrainas tautai, tās cīnītājiem par brīvību un taisnību. Lai Dievs palīdz arī mums būt nenogurstoši palīdzošiem un atbalstošiem cīņā, pie kuras — vai to gribam, vai nē — ir daļa arī mums katram…!
+Kārlis
