Latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Amerikā (LELBA) Jaunatnes nozares projekts “Mīlestība mammām 2” atbalstīja 130 Latvijas māmiņas, kuras gaida bērniņu vai kurām nesen piedzimuši mazuļi. Izdale notika no 16. līdz 22. augustam 15 vietās Latvijā, kopā nobraucot 1564 km.
Kā projekts radās
Oriģinālo projektu “Mīlestība mammām” 2015. gadā izdomāja piecas Garezera vasaras vidusskolas 2. klases audzēknes. Naudas vākšana šim svētīgajam mērķim notika dažādos pasākumos Ziemeļamerikas latviešu pilsētās — tika rīkotas “Pusdienas mammas gaumē”, “Walk-a-thon” un “Baby shower”. Kopumā no draudzēm, organizācijām, latviešu skolām un privātpersonām ASV un Kanādā tika saziedoti 65 000 ASV dolāru. Galvenie sponsori bija Daugavas Vanagi Kanādā un Toronto Sv. Andreja draudzes komiteja “Palīdzība Latvijai”.
Talija un Ella
Atbalsts skaitļos
Projekta izdalē piedalījās Ziemeļamerikas latviešu un Latvijas jaunieši. Kopumā tika atbalstītas 130 māmiņas un viņu 146 bērni. Sadarbojāmies ar vietējiem sociālajiem dienestiem un draudzēm, lai noskaidrotu, kurām ģimenēm atbalsts nepieciešams visvairāk.
Izdales komanda māmiņām nogādāja:
- 560 autiņu pakas (vairāk nekā 28 000 autiņu);
- 130 mitro salvešu pakas;
- 270 piena maisījuma kārbas;
- 33 krūšturu ieliktņu iepakojumus;
- 45 bērnu ratiņus;
- 40 Latvijā ražotas gultiņas ar matračiem.
Katra māmiņa saņēma arī Laimas “Maiguma” zefīru paciņu un apsveikuma kartiņu, ko bija gatavojuši Sidrabenes nometnes bērni Kanādā.
Kā noritēja katra izdale
Katrā no 15 izdales punktiem pastāstījām par savu projektu un iepazināmies. Gan mēs, gan māmiņas nosaucām savu vārdu, pastāstījām, no kurienes esam, un minējām savu mīļāko ēdienu. Izskaidrojām arī, kā šis svētīgais projekts radās. Pirms atbalsta izdalīšanas noskaitījām pateicības lūgšanu un Tēvreizi, un mācītājs Dāgs teica uzrunu un svētības vārdus.
Meitenes, kuras bija kļuvušas par ekspertēm bērnu ratiņu salikšanā, ātri tika galā ar jaunajiem ratiņiem. Tiem bija gan kulba gulēšanai, gan sēžamdaļa, kad bērniņš paaugsies. Tika izdalīti arī divi dvīņu un divi tandēma ratiņi. Visi ratiņi bija kvalitatīvi, ar divu gadu garantiju; tos sarūpēja veikals “Ratu birojs”.
16. augusts: svinīgs sākums Rīgā
Projekta priekšdarbi noritēja 14. un 15. augustā, kad tika savākti ratiņi, gultiņas un autiņi. Daļa kravas jau tika aizvesta uz diviem izdales punktiem, jo atbalsta apjoms bija tik liels.
Izdales komandā bijām astoņi, un pirmo reizi satikāmies 16. augusta rītā Rīgas Lutera draudzes telpās, kur iepazināmies un pārrunājām projekta norisi. Svinīgi atklājām projektu dievkalpojumā Rīgas Lutera draudzē, kur sprediķoja mācītājs Dāgs Demandts. Pēc dievkalpojuma sagatavojām atbalstu piecām māmiņām no SOS Bērnu ciematiem, un vienu no viņām apciemojām Purvciemā. Tad devāmies ceļā uz Smilteni, kur pārnakšņojām.
Projekta atklāšana ar dievkalpojumu Rīgas Lutera draudzē komanda ar māc. Linardu
17. augusts: Smiltene un Gulbene
Pirmajā pilnajā izdales dienā strādājām divos Vidzemes punktos. Smiltenē sadarbībā ar vietējo sociālo dienestu atbalstījām 11 māmiņas, bet Gulbenē — astoņas.
Viena Gulbenes māmiņa vēlāk atsūtīja šādus vārdus:
“Sveiki! Es esmu viena no tām māmiņām, kas šodien bija Gulbenē un saņēma jūsu sarūpētās dāvanas! Liels, liels jums paldies! Man vīrs gandrīz apraudājās, redzot tās lietas, ko pārvedu mājās! Esmu trīs bērnu māmiņa un gaidu ceturto bērniņu, mūsu ģimenei jūsu sniegtais atbalsts ļoti daudz nozīmē! No visas sirds sakām jums lielu paldies!”
18. augusts: Latgalē
No 17. uz 18. augustu nakšņojām Zvejnieku mājās pie Lubāna ezera. Saimniece Anna Macāne mūs izvadāja ekskursijā pa Teirumnīku purva taku, un pēc tam baudījām tā paša rīta lomā ceptu zandartu.
Nākamajā rītā izdalījām atbalstu trijos Latgales punktos. Dažas dienas iepriekš Latgales ziemeļos bija notriekts drons, taču laikā, kad bijām Latgalē, brīdinājumu nebija un mūsu ceļš noritēja bez uztraukumiem.
Pirmā izdale Latgalē bija Varakļānos, Svētā Krusta luterāņu baznīcā, kur atbalstījām piecas māmiņas, kuras ieteica novada sociālais dienests. Pēc izdales draudze mūs cienāja ar pīrādziņiem, saldumiem un “cukurīšu” āboliem.
Tad devāmies dziļāk Latgalē, uz Krāslavas novadu, kur divās izdales vietās — Dagdā un Krāslavā — atbalstījām kopumā 25 māmiņas. Dagdā vienai māmiņai gultiņa nebija paredzēta, taču izrādījās nepieciešama; viss izdevās labi, jo cita māmiņa piedāvāja atdot savējo. Dagdā mūs cienāja ar Latgales labumiem no Andrupenes lauku sētas — kartupeļu pankūkām, lauku speķi un kļockām (biezpiena pankūkām). Pēc izdales Krāslavā mums uzdāvināja pašdarinātus pilsētas ģerboņus, ko bija gatavojis dienas centrs.
Izdale Dagdā
19. augusts: Līvāni un Brankas
19. augusta rītā Līvānos izdalījām atbalstu 13 māmiņām un tad mērojām garu ceļu uz Brankām Zemgalē. Netālu no Jelgavas, Branku dienas centrā “Brančotava”, sadarbībā ar labdarības organizāciju “Tuvu” atbalstījām 12 audžumāmiņas. Brankās mums pieveda arī otro puskravu no “Rimi”, un jau iztukšotie busiņi atkal bija pilni ar autiņiem un piena maisījumiem.
Audžumāmiņa Sandra raksta:
“Vakardienas pasākums mums ar mazo ļoti patika! Īpašs paldies par sēdošajiem ratiem un pamperiem — tie mums ikdienā būs ļoti noderīgi. Rati palīdzēs ērtāk doties pastaigās un ikdienas gaitās, savukārt pamperi ir nepieciešami katru dienu. Šis atbalsts mums tiešām ļoti palīdz un nozīmē daudz. No sirds liels paldies!”
Audžumāmiņa Daiga:
“Milzīgs paldies jums visiem par darbu, ko darāt. Tiešām aizkustināja līdz asarām, līdz sirds dziļumiem, nespēju pat aprakstīt savas emocijas. Milzīgs jums paldies par tādu atbalstu. Gribēju arī pateikt, ka šī bija pirmā reize mūžā, kad saņemu pilnīgi jaunus ratus. Tas tik ļoti daudz nozīmēja!”
20. augusts: Zaļenieki, Saldus un Cīrava
Šajā dienā atbalstījām 25 māmiņas. Zaļeniekos tikāmies ar vietējām māmiņām, un tur piedzīvojām īpašu brīdi — atbalstījām māmiņu Ievu, kuru bijām atbalstījuši pirms 10 gadiem projektā “Mīlestība mammām 1”. Satikām jau 10 gadus veco Anniju un divus mēnešus veco Kārli. Jokojām — vai satiksimies atkal pēc 10 gadiem? Zaļeniekos mūs iepriecināja arī Irēnas Ginteres solo, baudījām ērģeļu skaņas un uzkāpām baznīcas tornī.
Saldū tikāmies sociālajā dienestā, kur mums parādīja, cik aktīvi dienests darbojas. Vēlā pēcpusdienā izdalījām atbalstu Latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē (LELBP) Cīravas draudzes baznīcā, kur māmiņas atbalstu saņēma pie altāra un kur kopā pateicāmies Dievam.
Māmiņa Ieva, bērni: Kārlis, Annija un Maija Zaļeniekos
21. augusts: Kuldīga un Talsi
21. augusta rītā sadarbībā ar Kuldīgas sociālo dienestu atbalstījām 10 māmiņas; to vidū bija arī vairākas ukraiņu bēgļu māmiņas. Pēc rīta izdales devāmies uz otro izdali Kuldīgā, kur pulcējās ukraiņu daudzbērnu māmiņas — viņas atbalstījām ar “Rimi” dāvanu kartēm. Šī svētīgā tikšanās notika Sv. Annas baznīcas dārzā, kur 11 gadus vecā Sofija tulkoja no ukraiņu valodas latviešu valodā. Te dzirdējām māmiņu stāstus par to, kā viņām bija jāpamet Ukraina un cik pateicīgas viņas ir, ka tagad ir drošībā Latvijā. Pēc šīs emocionālās tikšanās mums uzdāvināja T kreklu meistarklasi, kurā katrs izgatavojām savu kreklu ar Kuldīgas skatu.
Pēcpusdienā devāmies uz tās dienas pēdējo izdali Talsos, kur atbalstījām septiņas māmiņas. Pēdējo vakaru pavadījām Engurē pie Rīgas jūras līča.
Māmiņa Talsos
22. augusts: noslēgums Tukumā
Pēdējā izdale notika 22. augusta rītā Tukumā, kur atbalstījām deviņas māmiņas. Tas bija svinīgs noslēgums, kurā atstājām arī visus atlikušos autiņus un piena maisījumus, kas māmiņām ļoti noderēs. Tad steigšus devāmies atpakaļ uz Rīgu, jo tika ziņots par tuvojošos vētru. Rīgā nokļuvām sveiki un veseli, noslēdzot savu projektu.
Julija ar mammu Tukumā
Vienoti kopīgā mērķī
Šis projekts deva iespēju tautiešiem no Ziemeļamerikas mīlestībā satikties ar māsām un brāļiem Latvijā. Liela svētība bija tā, ka projekts spēja pārvarēt atšķirības un mūs vienot kopīgā mērķī — dalīties Dieva mīlestībā ar Latvijas māmiņām — kaut arī attiecības starp Latviešu evaņģēliski luterisko baznīcu pasaulē un Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu pašlaik vēl ir mazliet saspringtas.
Paldies
Vēlos no sirds pateikties projekta izdales komandai, kas kalpoja garas stundas — gan iepriekšējos vakaros sagatavojot atbalstu, gan to izdalot un pavadot laiku sadraudzībā ar māmiņām un viņu bērniem. Pateicība šai brīnišķīgajai komandai: Jūlijai Valdmanei, Laurai Legzdiņai, Olitai Valdmanei, Talijai Dahncke, Ellai Dahncke, Elīnai Andrejevai un Arnim Bankam.
Paldies Daniēlam un Hugo Godiņiem par palīdzību projekta priekšdarbos, kā arī Āronam Kwapisinski par skaistajiem komandas krekliem.
Paldies visiem mūsu partneriem:
- “Rimi” — par preču iepirkumu, atlaidēm un loģistiku;
- YAPPYKIDS — par Latvijā ražotajām bērnu gultiņām;
- “Ratu birojs” un Inese Viegliņa — par ratiņu komplektēšanu;
- biedrība “Tuvu”, visi sociālie dienesti un draudzes.
Vēlos pateikties arī visiem ziedotājiem un pāri visam — visuvarenajam, mīlestības pilnajam Dievam, kurš mūs izdales nedēļā vadīja un deva stiprinājumu cauri izaicinājumiem un piedzīvojumiem!
Mācītājs Dāgs Demandts,
LELBA Jaunatnes nozares vadītājs
Izdales komanda noslēgumā Tukumā
Komandas iespaidi
Jūlija un Olita Valdmanes
Olitai šī bija pirmā reize Latvijā, bet es atgriezos pēc 25 gadiem. Izbaudījām Latvijas laukus un kopā satikām māmiņas ar viņu bērniem. Ievēroju, ka, lai kurā vietā būtu bijušas un lai kādas mammas satikušas, pamatvajadzības, ko varējām piepildīt, ir tikpat svarīgas ikvienam. Tikai tad, kad šī vajadzība ir piepildīta, var domāt tālāk par visu pārējo, kas saistīts ar bērnu audzināšanu. Esam pagodinātas, ka mums bija iespēja piedalīties šajā svarīgajā projektā un radīt kaut nelielas pozitīvas pārmaiņas katras māmiņas dzīvē.
Elīna Andrejeva
“Mīlestība mammām” bija lielisks projekts — iespēja iepazīt māmiņas un uzzināt, kā viņām klājas. Tas uz mani atstāja lielu iespaidu. Man bija liels prieks palīdzēt māmiņām un viņu bērniem.
Talija Dahncke
Kad uzzināju, ka man ir iespēja palīdzēt vākt ziedojumus un organizēt atbalstu grūtībās nonākušām mātēm Latvijā, mana pirmā doma bija: “Es nezinu.” Man nebija ne jausmas, ko sagaidīt. Aprunājos ar kādu cilvēku, kurš tur bija devies pirms desmit gadiem, un viņš teica: “Tā bija brīnišķīga pieredze.” Biju ļoti sajūsmināta un pateicīga par iespēju palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, īpaši ģimenēm ar bērniem.
Ceļojuma laikā Latvijā es daudz ko uzzināju par dažādiem cilvēkiem. Tikāmies ar daudzbērnu māmiņām (kurām bija pat desmit bērnu), ar ukraiņu māmiņām, kuras neprata ne latviešu, ne angļu valodu, ar audžuvecākiem, kā arī ar jaunajām māmiņām, kurām bija piedzimis pirmais bērniņš vai kuras to gaidīja. Es saliku vairākus bērnu ratiņus, sašķiroju visdažādākos “Pampers” autiņbiksīšu izmērus, cilāju smagas kastes ar gultiņām (šķita, ka tās sver kādus 20 kilogramus) un noskaidroju, kurš piena maisījums — “Tutteli” vai “Aptamil” — būtu vispiemērotākais konkrētajam bērnam. Šķiet, nekad iepriekš vienas nedēļas laikā nebiju redzējusi tik daudz bērnu, ratiņu un autiņbiksīšu.
Tas mainīja manu skatījumu uz manu pašas bērnību. Es uzaugu stabilā un mīlošā vidē kopā ar vairākiem brāļiem un māsām. Iespēja palīdzēt tiem, kam tas bija vajadzīgs, sildīja manu sirdi visa ceļojuma laikā. Katru vakaru vakariņās pārrunājām dienas notikumus un dalījāmies iespaidos. Mums ļoti patika redzēt mīlīgos mazuļus, turēt tos klēpī un sarunāties ar māmiņām, kuras piedzīvoja grūtus brīžus. Daudzas nespēja noticēt, ka mēs viņām un viņu bērniem dāvinām lietas bez maksas. Bija patiesi aizkustinoši redzēt viņas laimīgas un pateicīgas par to, ko varējām sagādāt.
Man bija iespēja satikt audžumāti, kura kopā ar vīru laika gaitā bija uzņēmusi vairāk nekā desmit bērnus. Viņa bija atvedusi līdzi savu jaunāko audžubērnu — ārkārtīgi mīlīgu, 11 mēnešus vecu mazuli, kurš pēc auguma un svara bija pašos augstākajos rādītājos. Viņa man pastāstīja, ka gandrīz visiem bērniem, par kuriem viņi ar vīru bija rūpējušies, izmantoti vieni un tie paši ratiņi — vairāk nekā desmit bērniem. Tas pilnībā mainīja manu skatījumu, un biju ļoti priecīga, ka varējām viņas audžuģimenei sagādāt jaunus ratiņus. Viņa bija tik laipna un sirsnīga, un tieši tāpēc bija tik patīkami dāvināt viņas ģimenei to, ko viņi bija pelnījuši.
Šī pieredze man daudz ko iemācīja un lika aizdomāties par to, cik atšķirīga var būt citu cilvēku dzīve. Kopā ar mūsu brīnišķīgo komandu es patiešām lieliski pavadīju laiku.
