Toronto Sv. Jāņa draudze un dievnams
Toronto Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā latviešu draudze ir pirmā latviešu draudze Kanādā, kas dibināta 1948. gada 12. decembrī un ir saukusi kopā bēgļus un trimdas latviešus daudzus gadu desmitus. Draudzes dibināšanas dienā sapulces dalībnieki izraudzījās pirmo mācītāju, kas vēlāk tika ievēlēts par arhibīskapu, Arnoldu Lūsi. 1949. gada 28. augustā Sv. Jāņa baznīcā notika pirmais mācītāja Arnolda Lūša vadītais dievkalpojums.
Savs dievnams vienmēr ir bijis svarīgs priekšnoteikums rosīgai draudzes dzīvei. 1956. gadā draudze lēma iegādāties savu dievnamu, katram draudzes loceklim maksājot 50 centus mēnesī dievnama iegādes fondā. Gadiem ejot, arvien vairāk piekritēju radās domai, ka jāceļ pašiem sava baznīca. Pēc ilgas un neatlaidīgas meklēšanas 1959. gadā izdevās atrast piemērotu īpašumu — 200 Balmoral avēnijā. Tā draudze tika pie neliela, bet glīta draudzes nama, kas lielā mērā sekmēja draudzes darba aktivizēšanu.
Lai rastu līdzekļus iecerētajai sava dievnama celšanai, tika rīkotas vairākas ziedojumu vākšanas akcijas. 1962. gada aprīlī draudzes padome aicināja arhitektu Egilu Tanni uzņemties dievnama meta izgatavošanu, un tā paša gada 3. jūnijā sākās dievnama celšanas darbs. 1964. gada 8. martā Sv. Jāņa draudze piedzīvoja skaistāko notikumu tās pastāvēšanas vēsturē — sava jaunceltā dievnama iesvēti, ko veica arhibīskaps Dr. Kārlis Kundziņš.
Bez ziedojumiem naudā draudze saņēma daudz dāvinājumu baznīcas iekārtošanai un izdaiļošanai. Sudraba krustu altārim pēc Hugo Merca meta dāvināja draudzes padome un mācītājs. Sudraba svečturus altārim arī pēc H. Merca meta dāvināja Svētdienas skola. Krustu un svečturus gatavoja daiļamatnieks Olģerts Neimers. Pēc Hugo Merca meta un viņa paša kokgriezumiem veidoto altāri ziedoja Juris Benjamiņš ar ģimeni. Sākotnēji jaunajā baznīcā nebija altāra gleznas, bet atklāšanas datums jau bijis zināms. Tad draudze aicināja mākslinieku Eduardu Dzeni uzzīmēt vismaz uzmetumu, ko vēlāk varētu pabeigt. Draudze iemīlēja uzmetumu, tas nekad netika pabeigts, bet joprojām ir palicis kā altāra glezna. Tajā redzam, kā Kristus paceltās rokas aicina kopā latviešu bēgļus un trimdiniekus. Dāmu komiteja un daiļamatniece Aleksandra Dzērvīte dāvināja pašdarinātās altāra segas. Pirmās elektriskās ērģeles dāvināja Dāmu komiteja, bet flīģeli — draudzes koris.
Kopš tā laika dievnams ir kalpojis kā latviešu kultūras un garīgo bagātību krātuve un satikšanās vieta. Šeit latvieši lūdza par savu dzīvi Kanādā, kā arī arvien aizlūdz par Latviju. Savukārt pēdējos gados mums ir bijis svarīgi kopā lūgt un atbalstīt ukraiņus viņu cīņā par brīvību un neatkarību. Sv. Jāņa baznīcā mēs esam pateicīgi par plašo kultūras un muzikālo dzīvi, kā arī par Dziesmu svētku dievkalpojumiem. Sv. Jāņa draudzes kalpošana notiek arī draudzes īpašumā “Saulaine”. Draudze ar pateicību piemin tajā kalpojošos mācītājus: Arturu Briedi, arhibīskapu Arnoldu Lūsi, prāvestu emeritus Ivaru Gaidi, diakoni Ainu Avotiņu, prāvestu emeritus Dr. Fritz Traugott Kristbergu un mācītāju Dr. Anitu Gaidi. Tagad Sv. Jāņa baznīcā darbojas arī Sv. Andreja draudze, kurā kalpo mācītājs Dāgs Demandts.
Sv. Jāņa draudzes mācītājs Ģirts Grietiņš
Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju