Mūsu darbs Vācijā
Laimīgi — jā, svētīgi!
Elmārs Ernsts Rozītis,
prāvests, archibīskaps emeritus
Ar šo grūti pilnībā pārtulkojamo vārdu “laimīgi” sākas psalmu grāmata, un Jēzus savu kalna sprediķi sāk ar tā sauktajiem makarismiem, kas teic laimīgus vai svētīgus tieši it kā vājos, vientiesīgos. Ar vārdu no gudrību grāmatu tradīcijas, kas sniedz padomus, kā dzīvot, lai dzīve izdotos daudz dažādos sīkumos un kopumā.
Šie Jēzus apsolījumi lasāmi Eslingenas Dienvidu baznīcas kanceles apdares māla plāksnēs, ko tur trīs eņģeļi. Šī baznīca iesvētīta 1926. gada 14. novembrī, tātad pirms 100 gadiem. Tas nozīmē, ka nu jau 80 gadus šie vārdi uzrunājuši un visa celtne devusi mājvietu latviešu draudzei, it īpaši pirmajos pēckara gados. Šī ir bijusi mūsu archibīskapa profesora Dr. Teodora Grīnberga kancele, šeit viņš arī ticis izvadīts. Šajā baznīcā ordinēta mūsu pirmā mācītāja sieviete Mg. theol. Agnese Pone, šeit daudzi latvieši gan kristīti, gan iesvētīti. No šejienes ar Dieva svētības apsolījumu latvieši devās tālās gaitās. Un šeit mēs vēl arvien sanākam, lai Dievu lūgtu un slavētu un lai Viņa iezīmē baudītu mūsu kopību, dažreiz ģimeniski mazā saimē, dažkārt lielos kopīgos svētkos ar mūziku, dziesmām un dejām un ne jau pie tukšiem galdiem.
Vācijas apgabalā pašreiz darbojas 15 draudzes vai kopas. Tās ir Berlīnē, Eslingenā, Frankfurtē, Hamburgā, Lībekā, Manheimā– Ludvigshāfenā, Memmingenā, Minhenē, Minsterē, Oldenburgā, Štutgartē un Vircburgā. Bekhofa kļuvusi par Bīlefeldas dievkalpojumu kopu, un arī Hanovera lūgusi kopas statusu. Apvienojušās tuvu esošās Bad Krocingenas un Freiburgas draudzes, rosīgajai “Bērzainei” paliekot kā dievkalpojumu vietai.
Vācijas apgabalā atalgoti kalpo abi mācītāji Rolands Eimanis un Tālis Rēdmanis. Esam pateicīgi par kalpošanu diakonēm Rasmai Gundegai Ieviņai, Lilijai Tenhagenai un Laimai Urdzei, agrākos gados arī Kristīnei Amlingai un Gitai Urdzei. Pārējās amata māsas, līdz ar mani, ir mācītāja Dr. Ilze Ķezbere–Härle un mācītāja Ilze Druviņa, kas abas ir stipri noslogotas savos vācu Baznīcas maizes darbos. Laimai Urdzei, saskaņā ar viņas lūgumu mazināt darba slodzi, piešķirts emeritas statuss. Viņas meita Aina tagad viņai praktiski palīdz un pašreiz uzsākusi teoloģisku papildizglītību; tā mums ir cerība uz zināmu pārejas posmu.
Liela jo liela pateicība pienākas mūsu Vācijas neordinētajām aktīvajām māsām un brāļiem. Iecirkņa valdē tā ir mana vietniece Kaiva Reichmann un nu jau daudzus gadu desmitus mūsu kasieris un pārstāvis Virsvaldē Pēteris Vīgants. Draudžu vadības līmenī jau ilgu laiku varam paļauties uz Intu Vīganti, Andu Ozolu, Andri Spurdziņu, Sandru Vadoni, Ingūnu Hackeri. Priecājamies par jauniem spēkiem Aiju Dūmiņu Berlīnē, Ilzi Timbari Frankfurtē, Indru Stūri Hanoverā un Litu Hainovsku Vircburgā, mīļā piemiņā turot viņu priekšgājējas. Kopš seniem laikiem Beļģija atrodas Vācijas aprūpē ar Andri Skrastiņu kā pašreizējo draudzes priekšnieku un ilggadējo sakarnieku un Vācijas apgabala Revīzijas komisijas locekli Andri Berklavu.
Galvenais Vācijas apgabala mēroga notikums arvien ir mūsu gadskārtējā apgabala konference, parasti Annabergas pilī Bonnā. 2025. gadā tā notika no 15. līdz 18. jūnijam ar gada lozungu “Pārbaudiet visu, paturiet to, kas labs” kā vadmotīvu. Bijām iepriecināti un pagodināti, ka varējām pie mums sveikt mūsu jauno arhibīskapu Kārli Žolu un arī 23. februārī ordinēto mācītāju Artu Skuju no Rīgas. Apmeklējumu pie mūžībā aizsauktā agrākā Annabergas mājastēva Andreja Urdzes kapa apvienojām ar braucienu kuģītī pa Reinu, tā atjaunojot senu tradīciju. Pārrunājām turpmākā darba ievirzes un iespējas aicināt talkā vēl vairāk jaunus spēkus. Tādēļ labprāt mūsu vidū sveicām jauno Berlīnes draudzes priekšnieci Aiju Dūmiņu līdz ar viņas vīru un Hamburgas draudzes pārstāvjus Antru Grizāni un Osvaldu Petkusu. Visi aktīvi piedalījās šo dienu norisē. Noturējām arī mūsu Latviešu diakoniskās apvienības gada sapulci, apsverot jaunus izaicinājumus un iespējas.
Joprojām Vācijā varam būt pateicīgi par vācu baznīcu atbalstu, ņemot vērā, ka tām pašām finansiālā situācija kļuvusi ļoti sarežģīta. Sadarbība parasti notiek vispirms draudžu līmenī, bet tad arī īpaši ar Vācijas Ziemeļu, Bādenas un Virtembergas baznīcām, ar centrālo pārvaldi Hanoverā, ar Luterāņu federācijas vācu nacionālo komiteju, ar Martin–Luther–Bund un Gustav–Adolf–Werk un arī ar Baltijas vāciešu organizācijām.
Mācītāji Rolands un Tālis īpaši cieši sadarbojas ar vietējām mūsu pašu latviešu sabiedriskajām un kultūras apvienībām, un priecājamies, ka Rolandam izdodas uzrunāt tik daudz tautiešu — Jāņos un cauru gadu.
Dienvidu baznīca Eslingenā arvien sniedz draudzīgu mājvietu ne tikai mūsu dievkalpojumiem, bet arī sarīkojumiem. Tajā aizkustinoši sirsnīgi notika manas dzimšanas dienas atzīmēšana 30. martā un arī no 1. līdz 3. maijam Eiropas latviešu koru meistarklase un sadziedāšanās, lai gatavotos trešajiem Eiropas Latviešu kultūras svētkiem Bredfordā, Lielbritānijā, kopā ar instrumentālo grupu “Eslingenas orķestris”.
Laimīgi — jā, svētīgi! Paldies Dievam, ka šo vārdu iezīmē varam pastāvēt arī 2026. gadā un visos turpmākajos gados — gan mūsu latviešu draudzes un Baznīca, gan visa Dieva Baznīca plašajā pasaulē!
Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju
Citas publikācijas sadaļā “Hronika”:
Arhibīskapes emeritas Laumas Zušēvicas uzruna
Mūsu darbs Austrālijā — ALELDA







