Ļaut Dievam darboties

Mēs dzīvojam neparastā pasaulē, kurā jau ir noticis tik daudz, bet kura ilgojas pēc jauna sākuma. Kad domājam par ko jaunu, vispirms nāk prātā laika ritējums: gadu un gadalaiku maiņas, kas arvien atkārtojas. Kā dzīvot saskaņā ar radību un dabas ritumu? Daudzas tautas ir centušās atrast harmoniju ar dabas cikliem, kas arvien atkārtojas. Taču Bībelē atklātais laiks izraujas no šī loka un tiecas uz priekšu — notiek attīstība un atjaunošanās, Dieva plāni soli pa solim piepildās kā cilvēku personiskajā pieredzē, tā arī Dieva parādītājā virzībā.

Šajā ziņā dažkārt tiek runāts par progresu kā attīstību, kas izvēršas vēstures gaitā. Taču jāatzīst, ka tautas vai pat kristīgās Baznīcas izaugsme nav salīdzināma ar augšup vērstu taisnu līniju. Tā ir drīzāk spirāle vai līkumots ceļš, ko caurstrāvo gan Dieva klātbūtne un Viņa plānu piepildījums, gan cilvēku vēlme palikt pie sava, pat ja šis savējais noved strupceļā.

Līdzīga spriedze starp labi zināmo veco un atvērtību jaunajam ir redzama baznīcā. Mēs gribam atgriezties pie pazīstamām tradīcijām, bet vai šādi varam piesaistīt jaunus garīguma meklētājus? Mēs vēlamies redzēt draudzēs jauniešus un rīkot jauna veida pasākumus, bet vai tas, ar ko viņus ieinteresējam, tikai izklaidē vai arī ved pretī Jēzum? Ir labi, ja izdodas šajā ziņā panākt līdzsvaru. Garīgie meklējumi un garīgās prakses ir tik daudzas un dažādas, bet jautājums paliek: kā ļaut pār mums dvašot svaigai Dieva Gara elpai, nepazaudējot to īstumu, atjaunošanās vēlmi un sparu, ar kuru pirmo reizi ienācām baznīcā?

Pasaulē turpina plosīties kari. Latvieši turpina aizlūgt un atbalstīt Ukrainu. Kari un cīņa nenotiek tikai kaujas laukos, bet arī cilvēku prātos, kur saduras dažādas ideoloģijas, kā arī dažkārt triumfē nevēlēšanās domāt un uzņemties atbildību. Šajā ziņā nepietiks izvēlēties starp vecām un jaunām idejām. Jebkurš pareizs lozungs kļūs nederīgs, ja aiz tā nebūs cilvēki ar neviltotu vēlmi iestāties par taisnību, dzīvību un patiesību.

Baznīcas uzdevums šajā laikā ir būt kopā ar cilvēkiem, kas lūkojas pasaulē un ieklausās savā sirdsapziņā, lasa Dieva Vārdu un cenšas nezaudēt to Garu, kādā tas rakstīts. Jēzus ir brīdinājis, ka ceļš uz viņa valstību nebūs viegls. Dieva Valstība neparādīsies uzreiz un ne tādā veidā, kā mēs gaidījām. Lai parādītu, uz ko ir spējīgs Dāvids, Dievs viņa ceļā sūtīja Goliātu. Šeit nebūs vietā aprakstīt visus goliātus, kas stāv ceļā Kristus Baznīcai, bet pietiks atcerēties, ka Dieva spēks var nespēkā kļūt varens, ja vien tas aizvien paliek Dieva spēks, nevis cilvēku varaskāre. Šajā laikā it īpaši svarīgi ir Dieva Gara spēku ieraudzīt un novērtēt katrā draudzē un katrā cilvēkā. Dievs būs tur, kur ļausim viņam darboties un mūs darīt jaunus.

Ģirts Grietiņš, Toronto Sv. Jāņa draudzes mācītājs

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju