Daugavas Vanagu Fonda namā Londonā pagājušās nedēlas nogalē uz Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Lielbritānijā (LELBL) 75. Sinodi pulcējās Lielbritānijas un Īrijas apgabala pārvalde, mācītāji, draudžu priekšnieki, delegāti un viesi.
Iepazīties ar šī apgabala cilvēkiem un uzklausīt viņu domas bija ieradies arī jaunais LELBPasaulē arhibīskaps Kārlis Žols, kurš amatā stājās tikai šī gada aprīlī.
Uzrunājot Sinodes dalībniekus arhibīskaps sacīja, ka šobrīd Baznīcas vide viņam šķiet daudz cilvēcīgāka un īstāka nekā, ienākot tajā pirms vairākiem gadu desmitiem.
“Tā ir tā neparedzamā gara darbība. Vai mana saskarsme ar to, kas ir baznīca, vienmēr ir bijusi brīnišķīga, skaista, pozitīva? Teikšu godīgi – laikam jau nē. Bet tomēr, tā vadība, kas ir notikusi ar mani personīgi un, domāju, arī ar jums, vienmēr ir bijusi vērsta uz kaut ko tālāk, vēl tālāk, uz priekšu vērsta. Un tur ir tas, kā saka Nehemijas grāmatas vārdi, tas dzīvu darošais process. Tu un tas, ko saucam par Baznīcu, tiek no jauna darīts dzīvs.”
Arhibīskaps atgādināja, ka Dievs ir tas, kas visas lietas dara jaunas un dara dzīvas. Viņs sacīja, ka baznīcā notiek pārmaiņas un neviens nezina, uz kurieni šīs pārmaiņas ved, bet ir jāuzticas, ka šis ir dzīvu darošais process.
Uz šādas cerīgas nots Sinode uzsāka savu darbu, kura mērķis bija atskatīties uz aizvadīto gadu, izvērtēt šī brīža situāciju apgabala draudzēs un veidot vīziju par to, kas darāms nākotnē.
Vispirms sinodāļi īsā svētbrīdī vienojās kopīgās lūgšanās, bet pēc tam uzklausīja pārvaldes priekšnieka I. Mieža ziņojumu, kasiera un revīzijas komisijas, kā arī draudžu priekšnieku vai delegātu ziņojumus, pārrunāja paveikto, dalījās pieredzē un apsprieda idejas par draudžu un kopu nākotni.
Arhibīskapa vārdiem runājot, sinodāļi tika lūgti padomāt un mēģināt saprast, kā Baznīcā viss ir bijis līdz šim un kā visi turpmāk, pārmaiņu laikā, gribētu un varētu būt līdzdalīgi šajā dzīvu darošajā procesā. Godīgi atzīstot, ka LELBL, tāpat kā daudzas kristīgās baznīcas pasaulē, pārdzīvo grūtus laikus, ka draudžu skaits ir samazinājies, ka mazumā iet draudžu locekļu skaits, klātesošie iezīmēja lietas, ko un kā darīt nākotnē, lai draudžu dzīve atjaunotos un kļūtu dzīvāka. Darbs ar jauniešiem un bērniem, finansiālie jautājumi, piedalīšanās kopienu sabiedriskajā dzīvē, laju kursi un kristīgās nometnes – šīs ir tikai dažas no jomām, kuras pārrunāja Sinodes dalībnieki.
Pēc tam notika prāvesta un pārvaldes vēlēšanas. Prāvesta amatā vienbalsīgi tika ievēlēts Kristus Apvienotās evaņģēliski luteriskās latviešu draudzes Īrijā mācītājs, LELBL un Īrijas pārvaldes priekšnieks Imants Miezis. Pārvalde tika ievēlēta šādā sastāvā: prāvests electusI.Miezis, mācītājs Guntis Bukalders, pārvaldes sekretāre Una Torstere un Deivids Klarks.
Prāvests electus I.Miezis, uzrunājot sinodāļus, sacīja, ka viens no baznīcas lielajiem uzdevumiem ir iet sabiedrībā. Viņš aicināja esošajai situācijai pieiet godīgi un ar radošu izdomu, nevis ar nolaistām rokām.
“Kristus mācība 90% ir par mūsu dzīvi, par to dzīvi, kuru mēs dzīvojam. Nevis par aizkapa dzīvi, kad mēs nevarēsim nevienu uzrunāt, rādīt slaidus, dāvināt ziedus un vēl un vēl. Šī ir mūsu dzīve šodien, šeit un tagad. Tas, ko mēs darām, kā mēs esam sabiedrībā, kā mēs sevi parādām, ar kādiem vārdiem mēs to darām – no tā ir atkarīgs ļoti ļoti daudz. Kad es stāšos Dieva priekšā, es gribētu, lai varu pateikt, ka esmu darījis pilnīgi visu, ko spēju.”
Sinodes noslēgumā arhibīskaps Kārlis Žols sacīja, ka baznīcai Lielbritānijā un Īrijā ir jāmēģina izmantot iespējas, kuras līdz šim, iespējams, nav saskatītas, jāmēģina atrast cilvēkus, kuri grib un spēj uzrunāt tos desmitiem tūkstošus latviešu, kas dzīvo Lielbritānijā un Īrijā.
Arhibīskaps atzina, ka baznīcā jau tagad tiek darīts brīnišķīgs darbs, bet priekšā ir vēl lielākas perspektīvas, kuras ir jāizmanto.
Inguna Mieze.
Pārpublicēts no http://baltic-ireland.ie/2025/06/56912/
