4. maijs ir diena, kad piepildījās mūsu tautas sapnis par Latvijas valsts atjaunošanos.
Šajā dienā, kad atzīmējam gadadienu kopš svarīgā pagrieziena punkta mūsu tautas vēsturē, vēlos aicināt jūs ieklausīties stāstos par sapņiem, kuri mani īpaši uzrunājuši un ir dzīvi jau ilgu laiku, bet tos vienā sižetā apkopojām pirms gada.
Jēkaba sapnī redzētās kāpnes uz debesīm ir gadu simteņiem cauri apcerēta tēma, – gan agrīnās Baznīcas tēvi, kā Sv.Irenejs 2.gs., tā gan rietumu gan austrumu baznīcas teologi ir par tām pārdomas rakstījuši.
Savulaik, uz Linkoln memoriāla kāpnēm stāvot, Martins Luters Kings teica slaveno runu: “Man ir sapnis” (I Have a Dream).
Arī mūsu tautas pasakā aprakstītā garā pupa ir sava veida kāpnes uz debesīm, uz jaunu, vēl nepazīstamu, citu, labāku pasauli. Pirms 31 gada mūsu tauta ar gavilēm sagaidīja savus, par neatkarības atjaunošanu nobalsojušos, priekšstāvjus iznākam uz Jēkaba ielas nama kāpnēm…
Aicinu jūs domāt, sapņot un lūgties kopā ar mani! Lai mūsu lūgšanas un gaišas domas ir ar visiem viņiem arī šodien!
Paldies par viesmīlību un atbalstu Berlīnes Gropiusstadt draudzei un īpaši mācītājai Ulrikei Felmy. Altārglezna un instalācija “Jēkaba sapnis” Berlīnes Gropiusstadt draudzes baznīcā izvietota 2014. gadā, to gleznojusi māksliniece Monika Sieveking. Paldies manai sievai Baibai par filmēšanu, montēšanu un muzicēšanu! Pateicoties viņām šis sapnis varēja realizēties.
