Māci man pildīt Tavu gribu, jo Tu esi mans Dievs!
Tavs Gars ir vēlīgs – ved mani pa līdzenu zemi!
(Psalms 143:10)
Advents ir laiks, kad gaidām — bet gaidīt jau var dažādi. Varam vienkārši garlaikoties vai kļūt nepacietīgi tāpat, piemēram, kā gaidot autobusu, kas kavējas. Varam arī piepildīt dienas ar vairāk vai mazāk bezjēdzīgām nodarbībām, lai vienkārši nosistu laiku. Adventa nedēļās Dievs aicina mūs uz ko citu, jo šis laiks mums ir dāvana, tāda kā mūžības priekšnojauta. Protams, ka Adventā gatavojamies Ziemassvētkiem, gan plānojot nodarbības, maltītes, dāvanas, un tas arī ir svarīgi, lai mēs varētu šos Kristus piedzimšanas svētkus atzīmēt ar draugiem, ģimenes lokā un draudzes saimē. Bet blakus tam, varam arī izmantot iespēju pietuvoties Dievam, ieklausīties Dieva balsī un būt klusumā un mierā kopā ar Viņu — kaut vai atliekot dažas minūtes ikdienas burzmā un darbos. Dievs ir, Dievs ir mans Dievs: kas ir Viņa griba? Kas ir Dieva griba tieši manā dzīvē — kā varu to saklausīt, un tai paklausīt? Par kuru ceļu Dievs vēlas mani vest (un vai tas tiešām būs līdzens)? Caur lūgšanām, caur Bībeles vārdiem un Svētā Gara vēlību Dievs dos mums iespēju Adventā augt ticībā, un paiet kādu soli par to ceļu, kas ved pie Kristus — un reizē arī ir Kristus. Ļausimies šai Dieva dāvātai iespējai!
Lūgšana
Abrahāma un Sāras
un visu mūsu ticības tēvu un māšu Dievs,
Tu esi arī mūsu Tēvs.
Jēzus Kristus — Dieva Dēls, Dāvida Dēls —
mums ir atklājis Tavu mīlestību.
Gatavojoties Viņa piedzimšanas svētkiem,
palīdzi mums sagatavot savas sirdis Tavam Svētajam Garam,
lai tas pie mums mājotu.
Mēs to lūdzam caur Jēzu Kristu,
Gaismu, kas aust pāri pasaulei. Āmen.
(no Anglijas baznīcas Adventa lūgšanu krājumiem).
