Anglikāņu–luterāņu biedrības konference Norvēģijā

No 25.–29. jūlijam Trondheimā, Norvēģijā, norisinājās Anglikāņu–luterāņu biedrības (ALB) starptautiskā konferencē ar tēmu — ‘Svētceļojums uz cerību’. ALB ir organizācija, kas vieno ne tikai anglikāņus un luterāņus no dažādām pasaules malām, bet arī uztur kontaktus ar citiem ekumeniskiem draugiem, īpaši no Romas katoļu un metodistu baznīcām. Dibināta 1984. gadā, tai nav augstu mērķu vai pienākumu, tā neveido oficiālus starpkonfesionālus dialogus vai dokumentus, bet cenšas sasniegt savus mērķus vai arī īstenot zināmu misiju:

• Veicināt interesi un zināšanas par abām konfesijām un to kopīgām attīstībām
• Attīstīt iespējas kopīgiem dievkalpojumiem, kopīgai izglītībai, draudzībai un liecībai par Kristu
• Stiprināt lūgšanas par Baznīcas vienotību, īpaši vienotību starp anglikāņiem un luterāņiem visā pasaulē

Tomēr ALB veido telpu, kurā tiekas laji un garīdznieki, baznīcu kalpotāji no bīskapiem līdz lektoriem, gan sievietes, gan vīrieši uz pilnīgas vienlīdzības pamata, lai kopā lūgtu un diskutētu; un no šīs drošās telpas mēs dodamies tālāk savā kristīgā ceļojumā, katrs sekojot savai baznīcas tradīcijai, bet nekad nezaudējot saskari ar citiem. Ekumeniskajā vidē ALB misiju vērtē visai augsti, un arī šoreiz novērtējām sadarbību ar Norvēģijas baznīcu un ekumeniskajām instancēm.

Trondheimas konferencē piedalījās abu konfesiju laji un garīdznieki no Anglijas, ASV, Austrālijas, Vācijas, Tanzānijas, Nīderlandes, Latvijas, Somijas un, protams, Norvēģijas. Svētceļnieku vidū bija arī divas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē garīdznieces — māc. Elīza Zikmane (šobrīd kalpo Rīgas Sv. Pestītāja anglikāņu draudzē), arī ALB valdes locekle, un bīskape emerita Jāna Jēruma Grīnberga, viena no diviem ALB prezidentiem: otrs ir Anglijas baznīcas Eiropas diecēzes bīskaps Deivids Hamīds (David Hamid).

Konferences tēmu izvēlējās tādēļ, ka 29. jūlijs ir Norvēģijas svētā Ulava (Olav) diena, kad no visas pasaules un daudzām konfesijām ļaudis ceļo uz tālīno Trondheimu, kur atrodas Ulava kaps, un kas tiek dēvēta par Norvēģijas garīgo galvaspilsētu. Gatavojāmies šai dienai ar dievkalpojumiem un lūgšanām, ar lekcijām un diskusijām par svētceļojumiem visā pasaulē, un meklējām cerību katrs savā kontekstā. Bija dievkalpojumi dažādos dievnamos, tostarp Nidarosas senatnīgajā katedrālē (tas ir senais Trondheimas nosaukums, starp visas pasaules katedrālēm Nidarosa atrodas vistālāk uz ziemeļiem), kur virs altāra karājās milzīga, apgaismota zemes lode. Kā teica katedrāles dekāne Ragnhild Jepsen, tā simbolizē pasaules ienākšanu svētvietā. Galvenajā dievkalpojumā dziedāja arī Kijivas kamerkoris, neaizmirstami skaisti izpildot 22. psalmu — “Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu esi mani pametis?” Piedalījās arī Schola Sanctae Sunnivae, viens no katedrāles koriem, kurš specializējās viduslaiku dziedājumu atskaņošanā.

Iespaidu bija daudz, ieskaitot to neaprakstāmo sajūtu, kas pārņem sprediķojot vietā, kur jau vairāk nekā 900 gadus ir pausts Dieva vārds, un saprotot to, ka manis teiktie vārdi veido sīku posmu nepārtrauktā lūgšanu ķēdē. Bet varbūt pats svarīgākais un paliekošākais ir tas, ka šajā, it kā liberālā, sekulārā valstī uz svētceļojumiem, dievkalpojumiem un koncertiem pulcējas tūkstošiem cilvēku, atceroties savu ‘Mūžīgo karali’, Ulavu, kurš mira mocekļa nāvē, aizstāvot kristiešu ticību. Viscaur bija tiešām ‘svēta ceļojuma’ sajūta — vienotība starp daudzām tautām un ticībām, jauniešiem un sirmgalvjiem, kas visi bija sanākuši, lai pieminētu šo svēto vīru. Tradicionālais norvēģu garīgums, kalnos un fjordos caur gadsimteņiem audzis un veidojies, ir joprojām spēcīgs tautas vienotības faktors.

Ap Trondheimu vēl dzīvo daļa no sāmu tautas; katedrālē atrodas īpaša sāmu kapela un altāris un svētības vārdi dievkalpojuma beigās tiek teikti arī vienā no sāmu valodām:

Jupmele dijjem bueriesjugnede jïh dijjem vaarjele.

Jupmele jïjtse ååredæjjine dijjese tjuavka jïh dijjem aarmode.

Jupmele jïjtse ååredæjjam dijjen gåajkoe jarkoe jïh dijjese raeffiem vadta.

Jubmelen: Aehtjien jïh Baernien + jïh aejlies Voejkenen nommesne. Aamen.

Tie, kas kaut ko zina no igauņu valodas, šeit pazīs zināmas līdzības (Jupmele = Jumala = Dievs).

Svētku dievkalpojuma procesijā cauri ļaužu pārpildītajai katedrālei gājām daudzi, arī bīskapi un bīskapes, mācītājas un mācītāji, vienoti ticībā uz Dievu–Tēvu Radītāju, Dēlu Pestītāju un Garu svētdarītāju. Paldies Dievam par šo visu, un paldies Norvēģijas baznīcai par dāsno un sirsnīgo viesmīlību!

Bīskape emerita Jāna Jēruma Grīnberga

Saite uz ALB mājas lapu:
https://www.anglican-lutheran-society.org

Raksta autores foto: