“Dievs mums patvērums un spēks, vienmēr rodams palīgs briesmās.” (Ps. 46:2)
Šodien Baznīca atzīmē Mūžības svētdienu — Mirušo piemiņas dienu, kas tiek saukta arī par Kristus Ķēniņa dienu. Tā noslēdz Baznīcas liturģiskā gada ritējumu. Nākošā svētdiena aizsāk adventa laiku, kas ved pretī Ziemassvētkiem. Advents — laiks pirms Ziemassvētkiem ir jauna Baznīcas gada sākums. Starp šīm divām svētdienām — Mūžības svētdienu un adventa laika pirmo svētdienu ir tukšums, kas atdala Baznīcas liturģiskā gada beigas un sākumu. Protams, astronomiskajā kalendārā nekāda tukšuma nav. Pasaulē viss rit uz priekšu. Tomēr garīgais laika ritējums atgādina par kāda starpstāvokļa nepieciešamību. Vienam laika lokam beidzoties, ir jābūt brīdim, pirms varam ieiet nākošajā. Vai tas saistās ar gaidām, vai neziņu par to, kas ir mūsu priekšā? Varbūt šis ir brīdis, kurā varam apstāties, lai savā apziņā sakārtotu iepriekšējās pieredzes…
Ārēji pasaules rūpes un konflikti nerimstoši turpinās, ap mums strāvo neziņas piepildītas un trauksmainas noskaņas. Mēs neesam pārliecināti par pasaules nākotnes attīstības virzienu. Vai sajūtam, cik daudzās dimensijās iepriekšējā pasaules kārtība aiziet, jau ir zudusi? Vai apzināmies paši savu fizisko iznīcību? Vai apzināmies savu mūžīgā likteņa esību un nozīmību mainīgajā un pārejošajā pasaulē? Vai apzināmies, ka arī šajā trauksmainajā laikā varam savu mūžīgo likteni veidot?
Kad pirms neilga laika atgriezos no Ukrainas, kāds tuvs cilvēks man vaicāja, vai es tur pieredzēju, kā Ukrainas tautas cīņā par tās brīvību un taisnīgumu viena — vecā pasaule aiziet nebūtībā un veidojas jauna… Es atbildēju — jā, bet, iespējams, tai neesam īsti gatavi! Tomēr, kristīga cilvēka uzdevums ir piedalīties jaunas pasaules veidošanā arī šeit un tagad, Mūžības atklāšanā katrā pieredzē, katrā radībā… Jā, Dievs kā patvērums un spēks atklājas visvairāk krīzēs, Kristus tuvumu visvairāk sajūtam sāpēs. Krīžu, apdraudējumu un sāpju šobrīd pasaulē netrūkst. Tādēļ, vai katrs savas dzīves realitātē varam būt apzināti līdzdalīgi jaunas pasaules dzimšanā, par ko mums atgādina laiks pretī Ziemassvētkiem…? Brīdis starp Mūžības svētdienu — Kristus Ķēniņa dienu un adventa laiku aicina mums par to domāt katram tieši tajā dzīves situācijā, kurā esam.
+Kārlis
