“Topiet līdzcietīgi, kā jūsu Tēvs ir līdzcietīgs.” (Lk 6:36)
Jaunietes acīs staroja miers. Vārdi viņas plakātā vēstīja: “Jūsu sāpes ir mūsu sāpes.” Iesākums sarunai un līdzcietībai, kas aktīvi meklē iespēju otru uzklausīt un uzņemties viņa nastu, lai taptu vieglāk. Stāvot ārpus aprūpes nama vai pie tā loga, cilvēki, kas pulcējās demonstrācijās, līdzīgus vārdus bija dzirdējuši, katru iedrošinot, ka neesam vieni – kopā tiksim cauri visām grūtībām. Likteņsakarīgi, ka 2021. gadam sen rakstītā Bībeles pantā Jēzus pavēl: “Topiet līdzcietīgi, kā jūsu Tēvs ir līdzcietīgs.” Cilvēces sāpes bija un ir Dieva sāpes. Kristus krusts – Dieva līdzcietības apliecinājums. Viņš atdeva savu Dēlu, lai mūs atgūtu Sev, lai nekas nevienu nevarētu šķirt no Viņa mīlestības. Ne grēks, ne ciešanas, pat ne nāve. Kristus pavēle mums tapt līdzcietīgiem, kā mūsu Tēvs ir līdzcietīgs, izaicina dalīties saņemtās žēlastības un mīlestības svētībā.
Rakstu 2020. gada jūnijā ārkārtīgi strauji pārveidotā pasaulē. Prasu sev, kam vēl jāpārtop, lai mēs taptu stiprāki savā ticībā, patiesāki savā mīlestībā, līdzcietīgāki šajā kairos laikā. Ar šo vārdu apzīmē laiku, kas vēsturiski reti, bet sevī nes milzīgas pārmaiņas, pamatīgus apdraudējumus, bailes, kā arī reālas iespējas pārveidot pasauli. Līdz ar pasauli pārtop cilvēki. Vieni nonāk izmisumā un pat panikā, citi pārvar savas bailes, atsaucoties citu vajadzībām. Piemēram, dramatiski pieaugot Covid-19 slimnieku skaitam, sāka arī pietrūkt kritiski vajadzīgie sejas aizsegi. Līdzcietībā atsaucās šuvējas. Arī mūsu draudzēs tapa simtiem masku. Un, kad miljoniem cilvēku nonāca bezdarbnieku rindās, ziedojām arī mēs, lai būtu ēdiens, ko piegādāt izsalkušajiem. Šinī laikā daži kaimiņi pirmo reizi uzsāka sarunu, vecāki vēl labāk iepazina savus bērnus. Un bērni pārtapa par māksliniekiem, izdaiļojot mājas logus, ietves, lai citu sirdīm taptu vieglāk. Pie logiem dziedāja, aplaudēja varoņiem, un izolācijā no visiem citiem Kapseļu ielā aprūpētājas apbrīnojamā mīlestībā bērniņiem iemācīja braukt ar velosipēdu.
Kad nevarējām pulcēties dievnamos, iemācījāmies, kā izmantot visjaunāko tehnoloģiju. Dievs svētīja darbu, un tapa skaidrs, ka mums fiziski nav jāsatiek cilvēki, lai sasniegtu viņu sirdis. Izolācijas radītais tukšums pārtapa par internetā pavadītu laiku lūgšanās un iedrošinājumos. Uzklausījām citu sāpes un arī pa telefonu dalījāmies rūpēs un stāstos, arī mūsu latvju tautas pieredzē, kā Dievs tieši visgrūtākajos laikos mūs nav atstājis vienus, bet šķitis – pienācis vistuvāk. No sirds uz sirdi ceļojām, kaut liegts bija doties prom no mājām.
Un tad pēkšņi ielās devās milzīgs cilvēku skaits, prasot pēc taisnības, aicinot doties līdzi miera ceļā, lai rastu reālas pārmaiņas un iespējas pasauli pārveidot, kopā cīnoties pret rasismu, vardarbību, pret visu, kas apdraud cilvēku drošību un tiesības. Daudzi liecinājuši, cik viņiem ir dziļas sāpes un patiesas rūpes par augošo plaisu starp cilvēkiem. Covid-19 ir skaidri atklājis, cik šī plaisa ir bīstami dziļa, pat apdraudoša pasaules veselībai un drošībai, bet tāda jau sen bija pirms pandēmijas. Plaisa starp rasēm, starp trūcīgajiem un ekonomiski nodrošinātajiem, vienas partijas vai otras piekritējiem, vienas reliģijas un otras piederīgajiem… Kā šādos apstākļos pildīsim Kristus pavēli tapt līdzcietīgiem, ja ne ceļojot no sirds uz sirdi? Un, pienākot tuvāk, otrā saredzēt Radītāja svētītu bērnu, Dieva svētīto radības dažādību, kas nav apdraudoša, bet vairo pasaules skaistumu.
2021. gadā dosimies kopējā tapšanas ceļā no sirds uz sirdi. Dalīsimies pārrunās, Bībeles studijās, kalpošanas darbā, kas veicina garīgo izaugsmi, padziļina savstarpēju līdzcietību, lai arī caur mūsu darbu taptu dziedinātas attiecības un aprūpēti cilvēki. Lai caur visām pārmaiņām mēs taptu vēl stiprāki ticībā, cerībā un kristīgā mīlestībā. Lūdzu, lai Dievs svētī mūsu Baznīcu, mūsu latvju tautu, visu pasauli – tā mums visiem viena. Lai Viņš dod, ka 2021. gads katram būtu veselīgs, miera un drošības svētīts. Viss laiks stāv Viņa rokās. Uzticēsimies! Kā žēlīgs Tēvs Viņš zina mūsu sāpes, vajadzības un katru mūs ņems pie rokas un vadīs tālāk Pats. Lai Viņam slava, gods un pateicība mūžīgi!
Lauma Zušēvica, LELBP archibīskape
Raksts pārpublicēts no “Baznīcas gadagrāmata 2021”
FOTO: Tālis Rēdmanis
